Pirmkārt, tas paredzēja dažādām tautām raksturīgo ēdienu ieviešanu citu padomju tautu virtuvēs. Otrkārt, tika izveidots vienots recepšu standarts, ko nodrošināja sabiedriskās ēdināšanas sistēma, – kotleti bija paredzēts gatavot pēc vienas receptes gan Vladivostokā, gan Rīgā. Treškārt, tapa jauni ēdieni, kas visās republikās atspoguļoja padomju modernizācijas procesus.
Savukārt ideoloģisko nostādņu īstenošanai tika organizēta jaunu kulināro pieredžu apgūšana. Tā izpaudās dažādos veidos: sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tika organizētas citu republiku kulinārijas dienas. Pavāri, īpaši no Kaukāza republikām, brauca pieredzes apmaiņā uz citām republikām, visbiežāk, lai apmācītu Kaukāza ēdienu gatavošanā. Latvijas pavāri piedalījās vissavienības konkursos, kur uzzināja par kopīgām tendencēm. Tika izdoti pavārmākslai veltīti recepšu krājumi, žurnāli, kuru auditorija bija visa Padomju Savienība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!