Liels skaits no jauna izdoto pirmskara pavārgrāmatu liecina par mēģinājumu atjaunot nacionālo virtuvi tajā fāzē, kur to pārtrauca karš un padomju okupācija, tomēr to saturs diemžēl izrādījās novecojis un praktiski nelietojams. Plašu pavārgrāmatu segmentu veidoja tulkotās grāmatas, tomēr tās nevarēja kalpot kā orientieris jaunu prakšu ieviešanā gan tāpēc, ka tulkotāji nespēja valodiski attēlot nekad neredzētos produktus un tehnoloģijas, gan arī tāpēc, ka vajadzīgās izejvielas nebija pieejamas.
Tikmēr 1990. gados pavārgrāmatas turpināja sarakstīt autori, kas bija populāri padomju laikos, līdz ar to lielākā daļa lietojamo recepšu joprojām pārstāvēja iepriekšējo laikmetu. Neraugoties uz ideoloģisko vajadzību atbrīvoties no padomju standarta, praktiskajā dzīvē 1990. gados dominē padomju virtuve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!