Šis ir laiks, kad Latvijā tiek izdotas pasaulē zināmu autoru pavārgrāmatas, kas iepazīstina ar mūsdienu Eiropas gastronomijas tendencēm. Ievērojami mazāk tiek izdotas latviešu valodā sarakstītas pavārgrāmatas, turklāt nereti joprojām tās bija recepšu kolekcijas bez autora. Pavārgrāmatu tonis kopumā kļūst emocionālāks, personiskāks, retāk – lakonisks.
Kā raksturīgu perioda iezīmi var minēt ārzemju virtuvju apgūšanu un iespējami precīzu atdarināšanu. Latvijas iedzīvotāji iemācījās novērtēt, atpazīt un pagatavot līdz šim nepieejamus ēdienus, par nozīmīgu jēdzienu kļuva autentiskums, tika izkopta gaume un attīstīta garša. 1990. gados tikai daži varēja teikt, ka viņiem garšo olīvas, pūdētais siers un "skābie" vai "sausie" vīni. 2000. gados šīs garšas jau bija labi zināmas un pavārgrāmatas mācīja lietot dažādas garšvielas un garšaugus, izmantot fondī katlu, sarullēt suši utt.