Egila Levita prezidentūras laikā apstiprināja Latgales oficiālo karogu – zili balti zilu. Tomēr daudzviet reģionā joprojām izmanto arī neoficiālo reģiona karogu, uz kura attēlots ģerbonis. Vēsturnieki par to ir neizpratnē, jo attēlotais ģerbonis, viņuprāt, nav saistīts ar Latgali un radot pārāk stipras, pat bīstamas asociācijas, ka Latgale ir ārpus Latvijas. Savukārt tie, kas karogu izmanto, zemtekstu tā lietošanā nesaredz. Uzskata, ka tas ir kārtējais piederību Latgales reģionam stiprinošais simbols.
13 gadus pēc Rumaka pašiniciatīvas, kuru laikā Latgales iedzīvotāji par savējo jau uzskatīja karogu ar ģerboni, oficiāli par latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogu apstiprināja zili balti zilo versiju. Oficiāla karoga apstiprināšana nozīmēja, ka pie oficiālām iestādēm, piemēram, pašvaldības ēkām, turpmāk karināms tas.
Taču neoficiālais karogs nekur nav izzudis. Latgalē tas joprojām ir cieņā, lai arī, kā izriet no vairāku vēsturnieku domām, tā lietošana ir neapdomīga.
Neoficiālajā karogā izmantotais ģerbonis Latgalē izmantots kā Polijas–Lietuvas Inflantijas vojevodistes simbols pēc tam, kad Vidzemi pakļāva zviedru varai, iebildumus pret to skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, vēsturnieks, kā arī Valsts heraldikas komisijas loceklis Armands Vijups. "Jebkurš polis, kurš vairāk orientējas vēsturē vai vēstures palīgdisciplīnās, var smīnēt, ka Latgale ir izsena Polijas–Lietuvas kopvalsts sastāvdaļa," norāda Vijups.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
