Kopš 2022. gada pavasara uz Latviju turpina virzīties bēgļu plūsma no kara plosītajām Ukrainas teritorijām. Galvenokārt – vecāka gadagājuma cilvēki un mātes ar bērniem. Divu gadu laikā Latvijā oficiāli reģistrēti vairāk nekā 44 tūkstoši ukraiņu. "Delfi" skaidro, kā šie cilvēki dzīvo tagad, – kur strādā, mācās, kā viņiem palīdz Latvijā un cik tas izmaksā.
"Sākumā bija mazliet bail," savulaik atzinās 11 gadus vecā Sofija un, mulsi pasmaidījusi, sarunu turpināja ukrainiski. "Tik liela valsts, mums ar māsu bail pazust!" Tā sākās "Delfi" pirmā saruna ar ukraiņu bēgļu ģimeni, kas pirms diviem gadiem ieradās Rīgā. Bēgļu pirmais galamērķis bija Rīgas Kongresu nams, pēcāk bēgļu centrs pārcēlās uz Vecrīgu, bet kopš šī gada darbojas Juglā.
2024. gada 26. martā spēkā stājās Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums – tiesiskais pamats atbalsta sniegšanai Latvijā iebraukušajiem ukraiņiem. Viņiem visiem automātiski tiek piešķirts pagaidu aizsardzības statuss – kopš 2023. gada sākuma tas garantē termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem. Tiem, kam dokumenti izsniegti agrāk, uzturēšanās atļauja ir spēkā līdz 2025. gada 4. martam.
Pašlaik vairumā gadījumu Latvijā iebraukušie ukraiņi saņem palīdzību, kas līdzvērtīga Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju saņemtajai. Taču saglabājušās arī vairākas papildu iespējas – pabalsti, transports, darba un izglītības iespējas. Piemēram, reģistrētie ukraiņu bēgļi reģionālo un Rīgas sabiedrisko transportu drīkst izmantot bez maksas.
Cik ukraiņu pārcēlušies uz Latviju?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
