Indulis Emsis
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Pavasarīgs gaiss, saule un ķiršu ziedu pumpuri – tādu 2004. gada 29. martu Vašingtonā atceras Indulis Emsis. Kā tālaika Latvijas premjers viņš devās uz Balto namu, līdzi ņemot Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas dokumentus, un Ovālajā kabinetā tikās ar toreizējo ASV prezidentu Džordžu V. Bušu, NATO ģenerālsekretāru Japu de Hopu un citām augstām amatpersonām. Balto namu Emsis pameta ar skaistu piemiņu, Buša dāvātu pildspalvu, taču Latvija todien ieguva ko daudz vērtīgāku, "aizsardzības lietussargu," – kļuva par NATO dalībvalsti.

Uz interviju "Delfi" birojā Indulis Emsis ierodas sagatavojies, līdzi ir mape ar dokumentiem, fotogrāfijām no vēsturiskās dienas un arī dāvātā pildspalva, ar kuru viņš nekad nav rakstījis. Svinīgi saposies, ir gaidāmas vairākas intervijas un viesošanās Latvijas Valsts prezidenta pilī. 72 gadus vecais Emsis tagad bauda pensionāra dzīvi, arī politiku kādreizējais zaļzemnieks pametis pirms vairākiem gadiem, vēl 2017. gadā mēģināja kļūt par Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju, taču viņu izkonkurēja Edgars Tavars.

Pēc intervijas atvadoties viņš, šķietami nedaudz saskumis, nopūtīsies, ka diena ir grūta. Grūti paspēt visur būt laikus. Taču intervijā ar "Delfi" viņš dalījās ar atmiņām par Latvijas ceļa uz NATO beigu posmu, interesantiem novērojumiem no vēsturiskās dienas Baltajā namā, tostarp par tā apsardzes dienesta darbu, un arī atskatījās uz savu politiķa karjeru un tās beigām aktīvajā politikā, ieskaitot plaši zināmo "kofera lietu". Un, protams, arī par to, vai dalība NATO nozīmē to, ka aizsardzības jomā raižu nav.

Kādas bija jūsu sajūtas, kad Krievija ieveda savu karaspēku Ukrainā?

Atmiņas par to, kā bija PSRS. Putins mēģināja rekonstruēt totalitāro sistēmu, paplašināt savu varu ārpus Krievijas. Mēs ieguvām NATO aizsardzības lietussargu, kā es saku, veiksmīgi. Mums tas izdevās, kad PSRS bija novājināta un Krievija vēl nebija atguvusi savu impērisko domāšanas veidu. Bija cerība, ka Krievija demokratizēsies. Cerība sagruva. Atjēdzāmies, ka varam nonākt kara apstākļos.

Par militāro bruņojumu runājot, kā jums šķiet, kāda būtu šodienas realitāte, ja pirms 20 gadiem Latvija nebūtu kļuvusi par daļu no NATO?

Ceru, ka Latvija būtu gājusi Somijas, arī Šveices ceļu. Tas ir, iesaistījusi pēc iespējas plašāku cilvēku kopu militārajā aizsardzībā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!