Dzimtajā Odesā Alla Moisejeva bija grāmatvede. Iesākumā Rīgā strādāja par vilciena konduktori, bet tagad kļuvusi par sociālo darbinieci. Uz Latviju pārcēlās, lai dēls Timurs varētu mierīgi mācīties, viņš iestājies lietuviešu skolā turpat pie mājām. Retajās atvaļinājuma reizēs Alla brauc uz Odesu pie vīra, bet ik rītu viņam zvana ar pamirušu sirdi. Viņai Krievijā dzīvo radinieki, kas piedāvājuši... izglābties. Sarunā ar "Delfi" Alla stāsta, kā nonākusi Rīgā un kā viņai šeit klājas.
"Brīnišķīga, neliela skola, ļoti uzmanīga klases audzinātāja, bērni atbalsta. Tomēr sākumā bija smagi, nereti pat raudājām. Sākoties karam, no pārdzīvojumiem dēls gandrīz pilnībā pārstāja ēst, bet šeit skolotājai izdevās ar viņu sarunāt," savulaik, kad iepazināmies ukraiņu mācību centrā "Pērlīte", man teica Alla, kas Rīgā bija jau pavadījusi pusgadu.
Tobrīd ģimene vēl nenojauta, cik ļoti ieilgs karš, tādēļ nolēma, ka Timurs mācīsies pēc divām programmām – Ukrainas un Latvijas. Alla, diplomēta vēsturniece, Odesā strādāja par grāmatvedi, taču Rīgā viņai nācās pārkvalificēties.
Pēcāk laiku pa laikam Allu sastapu vilcienā – viņa pārbaudīja un tirgoja biļetes, centīgi izrunājot pirmās frāzes latviešu valodā. Vienmēr kopta, smaidīga, vēlēja laimīgu ceļu, kaut ne visi pasažieri adekvāti reaģēja uz Ukrainas karoga nozīmīti, piespraustu pie apģērba. Vēlāk Alla no mana "radara" pazuda. Kad zvanīju, lai vienotos par interviju, izrādījās, ka viņa mainījusi darbu.
Kā mīlestību pret Odesu nomainīja... tās iznīcināšana?
Pēdējā laikā, redzot ziņas par Odesas apšaudēm, allaž atceros jūs. Kā jūs to pārdzīvojat?
No rītiem pārskatu Odesas čatus – redzu, ka bijuši uzlidojumi. Zvanu vīram: "Vai dzīvs?" Zvanu draudzenēm: "Vai dzīvas?" Šodien paveicās, tātad labi... Manas ģimenes saknes ir caurcaurēm Odesā. Šī nav tikai mana dzimtā pilsēta, es to neprātīgi mīlu. Pat prātā nenāca, ka kādreiz Odesu pametīšu...
Vai saprotat, kādēļ Krievija, kas tik ļoti mīlēja un romantizēja Odesu, uzņēma filmas – ak, Derebasovskaja, ak, laivas, kas pilnas kefalēm! –, tagad to iznīcina?
Ziniet, šo "mīlestību" spilgti raksturo Krievijā radīta reklāma, kurā viens karavīrs saka: "Beigsies karš, braukšu uz Kijivu." Bet otrs viņam saka: "Es braukšu uz Odesu, man tā patīk jūra!" Tāda nu tā patikšana un mīlestība – uz gruvešiem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
