Krievijas vardarbīgais iebrukums Ukrainā liek domāt katram par savu un mūsu valsts drošību. Ja savu drošību katrs izprot atbilstoši atbildības sajūtai pret valsti, tuvākajiem un savu labbūtību vai dzīvību, tad valsts drošība lielā mērā ir atstāta valstij. Tā tam arī būtu jābūt. Ikviens var apgūt militāro pamatapmācību vai stāties Zemessardzē, bet pārējo mēs nododam valsts rokās. Kā tai veicas? Virtuves sarunas liecina, ka ne visai.
To, ko runā virtuvēs, labi atspoguļo Valsts kancelejas nule publicētais sabiedriskās domas pētījums. 2022. gada pavasarī, uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma kaimiņvalstī, satraukums par savu drošību Latvijā bija viegli pamanāms. Tomēr tagad, divus gadus vēlāk, ir tikai vēl vairāk samazinājies to īpatsvars, kas uzskata, ka Latvijā ir droši, jo nepastāv militārs apdraudējums. Nu droši jūtas vien katrs trešais (32,8%). Turklāt tikai aptuveni katrs piektais (22%) paļaujas uz mūsu pašu investīcijām aizsardzībā un drošībā. Lai gan aptaujā noskaidrots arī, ka Ukrainā notiekošais prātos un sarunās aktualitāti zaudē, no kara gaitas tieši izrietošā drošība arvien ir nozīmīga prioritāte. Tik nozīmīga, ka 14,5% apsverot pamest valsti, turklāt jaunāku cilvēku vidū īpatsvars, visticamāk, ir lielāks.
Ikvienas ietekmīgas Rietumu amatpersonas vizītes laikā gandrīz jebkurā Austrumeiropas valstī, tostarp Latvijā, kādā brīdī izskan frāze "5. pants ir akmenī kalts" vai tās variācijas. Šie apliecinājumi ir būtiski laikā, kad daļa no šiem pašiem līderiem akcentē, ka Krievijai spēku apkopošanai jaunai agresīvai avantūrai nepieciešama mazāk nekā desmitgade pēc relatīva klusuma iestāšanās Ukrainā. Izskanējuši arī skaudrāki viedokļi, paredzot Krievijas triecienus vai iebrukumu kādā kaimiņvalstī uz vienas rokas pirkstiem attēlojamā gadu skaitā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
