Vižņu sastrēgums. Upe draudīgi rāda savu spēku, teju kāpjot pāri aizsargdambim un draudot "apēst" pilsētu aiz tā. Šī nav sveša situācija Jēkabpils novadā, kas plūdu seku novēršanā ir veterāns. Kas kuram jādara šādā krīzes brīdī, izriet no pašvaldības civilās aizsardzības (CA) plāna. Arī vērienīgu meža ugunsgrēku vai pat karadarbības izcelšanās gadījumā pašvaldības sekotu plānā ierakstītajam.
Kā Latvijas vietvarām sokas ar šo plānu izveidi un tajos ietverto darbību testēšanu? Kas tajos ir palicis neizskaidrots? Kā, piemēram, rīdziniekam zināt, kurp doties, ja krīzes situācijā notiek evakuācija ar sabiedrisko transportu? Kā arī – ko Latvija varētu mācīties no Somijas un Lietuvas, kas atsevišķās jomās ir soli priekšā?
Plāni ir tikai "ķeksīša pēc"
Jau minētās Valsts kontroles revīzijas secinājums bija skarbs – civilās aizsardzības plāni jāveido pavisam citādi. Galvenokārt kritiku veicināja tas, ka no pašvaldības uz pašvaldību plānos lielākoties atkārtojušās vienas un tās pašas trīs nepilnības. Pirmkārt, tajos nav nozīmēti
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
