Kristīnei bija smagas dzemdības. Pagājuši pieci gadi, un viņa atceras nevis sāpes, plīsumus un šuves, bet gan mediķu attieksmi. "Tas ir tas sāpīgais," viņa saka. Kristīnei tas lika justies kā ķermenim, ko virza pa sistēmu, nevis cilvēcīgai būtnei, kurai pastāsta, kāds ir ārstniecības plāns, pirms tam mediķiem iepazīstinot ar sevi, un kurai prasa piekrišanu. Pacientu stāsti atklāj, ka tas viss joprojām aktuāli.
Šajā rakstā būs vien par pāris grozījumiem. Piemēram, ka ārstējošajiem ārstiem un veselības aprūpes procesā iesaistītajām ārstniecības personām, uzsākot ārstniecību, ir pienākums informēt pacientu par savu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju un specialitāti. Citas izmaiņas – pirms tiek uzsākta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par plānotajām pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. Par šo aspektu Olga stāstā.
Kristīnes un Olgas stāstītais arī šajā rakstā atklās – lai arī likums jau tagad paredz, ka pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tostarp par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, ar šīs normas realizāciju dzīvē mēdz būt problēmas.
Tu tikai uzticies man
Olgai sāpēja mugura. Sāpes nebija ļoti spēcīgas, drīzāk velkošas. Tāpēc 2023. gada augustā ar magnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātiem somā viņa devās pie Latvijā labi zināma mugurkaula ķirurga uz privāto klīniku. Vizītē viņu gaidīja vairāki pārsteigumi.
"Kopš paša vizītes sākuma viņš mani
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
