Armijā karavīram pašam nav jādomā, viņa vietā domā virsnieks, vai arī visu priekšā pasaka reglamenti – sīkas instrukcijas, kurās karavīra dzīve ir saplānota no A līdz Z. 1930. gados, lai jauniesauktajiem Latvijas armijas karavīriem uzskatāmi parādītu, kā jāuzvedas kaujas laukā, papildus reglamentiem tika izdotas vairākas "Karavīru rokasgrāmatas". Tajās viegli saprotamās bildītēs tika izskaidrots, kas jāzina topošajam karavīram un kas viņu sagaida militārajā dienestā.
1920. gada 8. maijā armijas virspavēlnieks pavēlēja visām kājnieku karaspēka daļām turpmāk apmācībā un darbībā pieturēties pie Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas izdotā "Kājnieku iekārtas reglamenta", kas arī bija pirmais mūsu armijas reglaments latviešu valodā. "Kaut arī tas nebija nekas vairāk kā bijušās krievu armijas ierindas reglamenta tulkojums un saturēja dažus norādījumus, kurus pasaules karš bija pierādījis par kļūdainiem, reglamentam piešķirama izcila nozīme, jo ar to pa daļai tika novērsta tā dažādība, kāda līdz tam valdīja kājnieku karaspēka daļu ierindas apmācībā," var lasīt grāmatā "Latvijas armija 20 gados".
Ar kaujas ratiem upē
Palasot pirms aptuveni 100 gadiem sarakstītos Latvijas armijas reglamentus, tie šķiet diezgan naivi, bet reizē arī precīzi un detalizēti. Ar īpašu asprātību un jaunradi izcēlās "Latvijas armijas auto vadoņu reglamenta" izstrādātāji. 1921. gadā izdotajā brošūriņā nodaļā "Par mašīnas iznīcināšanas veidiem, ja to nav iespējams glābt no ienaidnieka" aprakstīti izcili kaskadieru triki. Pirmais auto iznīcināšanas instrukcijas punkts ir šāds: "Ar vislielāko braukšanas ātrumu, iepriekš nolecot, uzlaist automobili uz kādiem šķēršļiem." Tālāk speciālisti iesaka auto nolaist upē vai no stāvas kraujas, ja tāda tuvumā atrodama.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
