Pirms 83 gadiem, 1941. gada 14. jūnijā Tērvetes zemnieka Žaņa Butkus ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Pašam Žanim izdevās izglābties, slēpjoties mežā, un jau drīz vien Zemgales mežos viņš vadīja spēcīgu partizānu vienību, kas uzbruka vietējiem padomju varas pārstāvjiem un sarkanarmiešiem. Pēc komunistu padzīšanas no Latvijas Butkus ieroci nenolika līdz pat 2. pasaules kara beigu posmam, kļūstot par vienu no ievērojamākajiem un apbalvotākajiem Latviešu leģiona cīnītājiem.
Par Žani Butku ir tapušas vairākas publikācijas un atmiņu stāstījumi, 1954. gadā Zviedrijā apgādā "Zelta ābele" iznāca arī karavīram veltīta maza grāmatiņa "Butkuss", kuras autors ir rakstnieks un publicists Vilis Lesiņš. Tomēr joprojām ievērojamā karavīra dzīve nav pētīta, izmantojot arhīvu dokumentus, un, lielākoties, epizodes no leģiona virsnieka dzīves tiek pārstāstītas, ik pa laikam kaut ko pieliekot klāt vai noņemot nost. Pats Butkus savās atmiņās ir dalījies tikai dažos periodiskajos izdevumos. Šajā rakstā apkopojām uzticamākos stāstus, kā arī arhīvos atrodamo.
Skaidri zināms, ka 1906. gada 29. jūlijā Mežmuižas pagasta Mazberķenes muižas kalpu Friča un Annas ģimenē piedzima zēns, kuru nosauca par Žani Edmundu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
