Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji sākuši iegādāties šaujamieročus, turklāt ir vēl kāda jauna tendence – biežāk nekā iepriekš ieroču glabāšanas atļaujas vēlas sievietes. Tas esot skaidrojams ar globālo drošības situāciju pasaulē un nestabilajiem sociālajiem apstākļiem. Pirms diviem gadiem Saeimā pieņemtie grozījumi Ieroču aprites likumā ieviesuši korekcijas statistikā. Tie aizsāka divus pretējus procesus: atbruņošanos un bruņošanos.
No 2023. gada Latvijas nepilsoņiem, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, un to valstu pilsoņiem, kuras nav NATO un ES dalībvalstis, nav tiesību Latvijas teritorijā glabāt un nēsāt šaujamieročus. Viņi arī vairs nevar saņemt licenci sportam vai medībām paredzētu ieroču glabāšanai un nēsāšanai.
Kā ir ar ieročiem Latvijā?
Valsts policija ziņo, ka pagājušajā gadā tika anulēts vairāk nekā tūkstotis ieroču glabāšanas atļauju. Ieroču īpašumtiesības tika atņemtas 1014 Latvijas nepilsoņiem, 189 Krievijas pilsoņiem un sešiem Baltkrievijas Republikas pilsoņiem.
"Visi nodevuši šaujamieročus. Uz šo brīdi Latvijas Republikas nepilsoņiem un Krievijas federācijas un Baltkrievijas republikas pilsoņiem šaujamieroču "uz rokām" nav," portālam "Delfi" pavēstīja Valsts policijā.
Ieroči un īpašnieki skaitļos
Ieroču aprites likumā noteikts, ka fiziskajai personai ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, neskaitot šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
