Ar nazi un gāzi – kā Uldis 1992. gadā neveiksmīgi mēģināja aplaupīt Rīgas Komercbanku

Foto: Viktors Ļisicins/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

1992. gada jūlija sākums Latvijā bija trauksmains – Zvirgzdu ezerā tika atrastas noslīkušā operatora Jura Podnieka mirstīgās atliekas, notika sarunas par ātrāku Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, savukārt Latvijas Televīzija paziņoja, ka sāks izrādīt seriālu "Bordertauna". Šajā notikumu gūzmā pilnīgi nepamanīts palika tolaik Latvijai diezgan neierasts noziegums – bankas aplaupīšanas mēģinājums.

Šī stāsta galvenais varonis Uldis ("Delfi" nolēma nepublicēt šī noziedznieka uzvārdu) ir dzimis 1957. gadā Alūksnē. Jau padomju okupācijas gados viņš vairākas reizes tika tiesāts par dažādiem noziegumiem. 1978. gadā Uldi notiesāja uz vienu gadu ieslodzījumā par krāpšanu, savukārt 1984. gadā viņš vēlreiz saņēma viena gada cietumsodu "par izvairīšanos ārstēties no veneriskās slimības un par citas personas iespējamu inficēšanu ar venerisku slimību".

Kā liecina Latvijas Valsts arhīvā glabātie krimināllietas materiāli, 1990. gadu sākumā Uldis bija iedzīvojies parādos, kuru summa sasniedza 5000 ASV dolāru, un šo problēmu viņš nolēma risināt, aplaupot banku. Izvēli, uz kuru banku doties, Uldis izdarīja diezgan vienkārši – Rīgas Komercbanka 1990. gadu sākumā bija otrā lielākā privātbanka Latvijā ar vairākām filiālēm, 1991. gadā tās apgrozījums bija ap desmit miljardiem rubļu.

Pirms nozieguma veikšanas Uldis sagādāja ieročus, kas gan nebija īpaši nopietni tik riskantam darbiņam kā bankas aplaupīšana. 1991. gada vasarā viņš Cēsu pils parkā no kāda nenoskaidrota vīrieša nopirka mednieku dunci, kuru pēc tam nēsāja līdzi. Savukārt mēnesi pirms nozieguma – 1992. gada jūnijā – Uldis Rīgas dzelzceļa stacijā no nenoskaidrotas personas iegādājās baloniņu ar asaru gāzi.