Rīgā līdz Pulkveža Brieža ielai un rajonā, kur tagad atrodas Nacionālā bibliotēka, skalojas ūdens, Daugavas salās dzīvojošie ļaudis patveras namu bēniņos, savukārt priekšpilsētās iedzīvotāji glābj mājlopus, sadzenot tos savās istabās. 1929. gada aprīļa beigās Rīgu pārņēma vieni no gadsimta lielākajiem plūdiem, kas pašvaldībai un pilsētniekiem radīja ne mazums raižu, bet vienlaikus ļaudis uz neredzēto dabas katastrofu devās skatīties kā uz atrakciju.
1929. gada janvārī Latvijā valdīja liels aukstums, un jūras piekrastē bija izveidojušies lieli ledus blāķi, bet Rīgas jūras līcis bija pilnībā aizsalis. Aprīlī, kad strauji palika siltāks un sniegs kusa, Daugavā ledus bija sablīvējies no Iļģuciema līdz pat ietekai jūrā, kā dēļ upē strauji cēlās ūdens līmenis. Kā norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturniece Laura Kļaviņa, ledus sablīvējums bija tik ciešs, ka dažam pārdrošniekam ļāva netraucēti šķērsot Daugavu no viena krasta uz otru.
Plūdi pārsteidz "saules brāļus"
21. aprīlī Daugavā sāka iet ledus, bet jau dienu vēlāk Rīgā diezgan negaidīti sākās plūdi. "Rīga ūdenī" – šāds virsraksts 1929. gada 23. aprīlī bija laikraksta "Brīvā Zeme" reportāžai no plūdu postītās Rīgas. Žurnālisti konstatēja, ka ūdens katru stundu ceļas pa pieciem centimetriem, un Daugavas ūdeņi centra pusē bija jau pa astoņiem metriem pietuvojušies pilsētas apbūvei. "Pagājušajā naktī applūdušas arī vairākas mēslu kastes Daugavmalā. Vienā no tām mitinājušies trīs saules brāļi, kuri lādēdamies naktī atstājuši savu silto mitekli," situācijas nopietnību attēloja "Brīvā Zeme".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
