Profesionāls un drosmīgs karavīrs, kurš savu dzīvi veltīja armijai, un arī mūžībā devās ar ieroci rokās vien pārdesmit metrus no Latvijas robežas - bezcerīgā kaujā pret Sarkano armiju. Pulkvedis Kārlis Aperāts Latvijas militārajā vēsturē ir ierakstījis savu vārdu kā Neatkarības kara varonis, virsnieks, kurš paglāba savus vīrus no represijām 1941. gadā, un latviešu leģiona pulkvedis, kurš karavīra pienākumu izpildīja līdz beigām. Pirms 80 gadiem - 1944. gada vasarā pulkvedis Aperāts devās savā pēdējā kaujā.
Kopā ar latviešu strēlniekiem Aperāts piedalījās Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna un Mazās Juglas aizstāvēšanās kaujās, pēc kurām viņu paaugstināja par apakšvirsnieku. 1917. gada septembrī Aperātu slimības dēļ evakuēja uz Polocku, bet 1918. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur 15. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos.
1919. gadā Aperātu paaugstināja par leitnantu, bet 1920. gadā par virsleitnantu un augustā pārcēla dienestā uz 2. Ventspils kājnieku pulku kā sakaru komandas priekšnieku. Neatkarības kara laikā virsnieks piedalījās Latgales atbrīvošanā no boļševikiem, kur parādīja īpašu drošsirdību. Par kaujas darbību pie Moļņiku ciema, kur zem spēcīgas pretinieka uguns viņš slepus pieslēdzās boļševiku lauka telefona līnijai un uztvēra ziņas par ienaidnieka spēku pārgrupēšanos, ļaujot Latvijas armijai ieņemt Viļānus bez zaudējumiem, Aperātu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Šajā pašā kaujā Aperāts apmuļķoja "sarkanos", pa telefona līniju labā krievu valodā dodot ienaidniekam maldinošas komandas.
Pulkvežleitnants arestā
Pēc Neatkarības kara Aperāts palika dienēt Latvijas armijā, un tālākie viņa mūža gadi ir saistīti ar Liepāju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
