No Daugavpils līdz Baltkrievijai ir kilometri trīsdesmit. Šogad noslēgsies žoga būvēšana uz robežas, tas palīdz pret bēgļu iekļūšanu valstī. Lai gan neizskatās, ka kāds no cieminiekiem ļoti no viņiem baidītos: bērni, neviena nepieskatīti, dzīvojas savā nodabā, atpūtnieki pierobežas kūrortā bauda spa procedūras. Par tiem, kas šeit "var nākt", viņi nedomā. Pierobežas sētās mītošos vairāk satrauc skolu slēgšana, sliktie ceļi un nestabilie sakari. Un, protams, cenas: zobus ārstē Baltkrievijā vai... "noliek plauktiņā". Vasaras izskaņā "Delfi" apmeklēja Augšdaugavas novadu, pētot pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu.
Agrais "dīzelis" uz Daugavpili pilns līdz ūkai. Smacīgs bezgaiss un cieši saspiestas kājas. Un tikai pēdējā nodalījumā, pie kura ir uzraksts "Paaugstināta komforta vagons", ir pieci cilvēki. Vaicājam konduktorei, kā tur nopirkt biļetes, jo "Vivi" lietotnē tādas iespējas nav. Tveices nogurdinātā dāma ar vārda plāksnīti "Ludmila" ir noraidoša: nav iespējams. Negribīgi skaidro: "Šis ir parasts vilciens, visi vagoni ir parasti." Tātad mēs vienkārši pārsēdīsimies uz parasto? Ludmila neiebilst.
Kondicionieris, elektrības rozetes, galdiņi, dzeramais ūdens, internets, mīkstas sēdvietas – pavisam cita lieta. Iztukšojuši kārtējo alus pudeli, divi tetovēti bezmaksas "komforta" kaimiņi zaudē kontroli pār savu leksiku. Ja ceļa sākumā Serjoga un Janka sarunājās kolorītā latviešu un krievu valodas mikslī, tad drīz vien no tā atlika netulkojama, necenzēta folklora. Taču bez agresijas. Uz aizrādījumiem pāris pieklājīgi atvainojas divās valodās vienlaicīgi un mēģina laboties, taču drošinātājus izsit nākamā pudele...
Situācija atrisinās starptautiski teatrāli. Izejot atviegloties, puiši tamburā ierauga sievieti ar meiteni – viņām vagonā nepietika vietas. "Tantīt, ejiet mūsu vietās. Ar bē-ē-ērniņu!" cēli piedāvā Serjoga, metot somā pudeles. "Mēs esam panki, bet pieklājīgi, bļē**!" Janka paskaidro un, paķerot savas mantas, arī nozūd tamburā, no kurienes atskan: "Nu davaj, tagad parunāsim!" Kopš tā brīža piecstāvīgo lamuvārdu plūsmu nepārtrauc nekas cits kā vien krītošu pudeļu šķindoņa. Ap Pļaviņām krist sāk arī paši varoņi, kuri lūdzas "Ļudas tantei" viņus neizsēdināt: "Mēs esam labi, mi prosto jedjem otdihatj – uz dzimtenīti." ("Mēs vienkārši braucam atpūsties," – krievu val.)
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
