Par latviešiem Kambodžā, bridža biksēs un arī – pēkšņā invalīda statusā. "Delfi" redaktori iesaka lasāmvielu brīvdienām

"Delfi" ik nedēļu publicē ap 500 rakstu, tāpēc šeit mūsu redaktori piedāvā izlasi ar labākajiem, svarīgākajiem un interesantākajiem šīs nedēļas rakstiem, kurus veidojuši "Delfi" žurnālisti.

Daudzkārtējais ministrs Uldis Augulis (ZZS) neizceļas ar īpašām oratora prasmēm, tādēļ biju mazliet pārsteigts, ka viņa atziņas "Spried ar Delfi" ēterā pāršalca visus pašmāju medijus. Protams, atruna – cilvēkus šoreiz interesē nevis tas, kā pateica (ar spilgtu metaforu vai kaismīgā runā), bet – ko pateica (ka varētu pamatīgi saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu).

Vairāk lasi rakstā:

Darba roku meklējumos – bērnu kopšanas atvaļinājumu varētu saīsināt līdz gadam

Turpinot par valdības nepopulāriem lēmumiem (vai lēmumu iecerēm), "Nākotnes kapitāls" šonedēļ pievērsās pensiju otrā līmeņa iemaksu mazināšanai. Mūsu ēterā aicinātie eksperti teju vai vienojās kopīgā dziesmā ar pārējām pašmāju finanšu pasaules "runājošajām galvām" – valdība grauj uzticību pensiju sistēmai, nodarbojas ar demagoģiju un tā tālāk. Bet neiesaku jums šo "Nākotnes kapitāla" epizodi tādēļ, ka tajā skanētu līdzīgas atziņas kā citviet. Iesaku to, jo šis ir specializēts finanšu tirgu analīzes raidījums, kas noderēs, ja gribat kritikas iemeslus izprast pamatīgāk.

Vairāk lasi rakstā:

Grauj uzticību un nodara pāri visneaizsargātākajiem. Eksperti skarbi par izmaiņām pensiju līmeņos

Pareizais cilvēks pareizajā vietā – tā gribas teikt par Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kurš "zina drēbi", atjaunojis bankas reputāciju un kļuvis par vienu no visvairāk intervētajiem Eiropas Centrālās bankas padomes locekļiem starptautiskajos medijos, kas ir vēl viens veids, kā nest Latvijas vārdu pasaulē. Taču politiskais tirgus šķietami ir nepielūdzams – nepilnus trīs mēnešus pirms Kazāka pirmā termiņa beigām nav skaidrs, cik liels atbalsts viņam ir Saeimā, kura ieceļ amatā Latvijas Bankas prezidentu, un vai ir jau kādas citas alternatīvas.

Vairāk lasi rakstā:

Kazāks – varbūt, Ašeradens – nē. Vai gaidāms jauns Latvijas Bankas prezidents?

"Investori netaisa vilni, tie nāk sērfot. Un tie nenāk ar summu, lai kustinātu tirgu jeb veidotu vilni. Pašiem jāiedod vīzija." Tā nesenā paneļdiskusijā par nekustamā īpašuma tirgus un ekonomikas stimulēšanu sacīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Ārvalstu investīciju piesaiste ir svarīga ekonomikas izaugsmei, lai mēs visi varētu dzīvot labāk. Tomēr nereti aizmirstam – labumu pakete, ko Latvija piedāvā kā valsts, ir jāsaliek pašiem.

Vairāk lasi rakstā:

"Investori nāks, kad gribēs pievienoties ballītei." Eksperti par ieguldījumiem īpašumos

Šonedēļ mani pašu visvairāk aizkustināja stāsts par Diānu Priedi, kurai nepieciešami līdzekļi muguras operācijai. Un ne tikai tāpēc, ka esmu šīs intervijas autore un Diānas stāstu uzklausīju no viņas pašas. Diānas pieredze parāda, cik trausla var būt cilvēka veselība un dzīve. Pat rūpes par sevi un atbildīga izturēšanās pret savu veselību var beigties ar nelaimi. Uzticoties ārstu rekomendācijām, meklējot risinājumu problēmai ar kakla skriemeļiem, sieviete devās pie osteopāta. Diennakti pēc šīs vizītes viņa jau bija invalīde. Ko darīt tālāk?

Vairāk lasi rakstā:

Diennakts laikā kļuva par invalīdi. Diāna Priede lūdz palīdzību dzīves atgūšanai

Palīdzēt Diānai un sekot līdzi ziedojumu vākšanai iespējams šeit.

Zinātnes (un ne tikai) cienītājiem ieteiktu ielūkoties divos "Campus" redaktora Edžus Miķelsona rakstos. Nedēļas sākumā viņš rakstīja par to, ka arī zinātnieku kopiena Rietumu pasaulē ir paudusi stingru nostāju pret Krievijas veikto iebrukumu Ukrainā – CERN nepagarinās līgumus ar agresorvalsts pētniekiem. Zinātniekiem bija dots gana daudz laika, lai parādītu savu attieksmi. Tiem, kas saiknes ar Krieviju nav centušies pārraut, nu jākravā koferi.

Tāpat Edžus lasītājiem Latvijā turpināja stāstīt par zemūdens peldlīdzekļa "Titan" traģēdiju. Stāsti par to šonedēļ atkal bija manāmi daudzu starptautisko mediju pirmajās lapās. Liecinieki atklāj jaunas baisā notikuma nianses. Kas vainīgs cilvēku nāvē – alkatība, vieglprātība vai abi?

Vairāk lasi:

Simtiem Krievijas zinātnieku "jākravā koferi" – CERN izraidīs agresorvalsts pētniekus

Dzinās pēc peļņas, nerēķinoties ar dzīvībām. Liecinieki atklāj "Titan" traģēdijas nianses

Sekojot "Valmieras" kluba problēmām un atsakoties no iespējas palikt citā komandā pašmāju līgā, viens no daudzsološākajiem Latvijas jaunajiem futbola treneriem Jurģis Kalns vasarā pārcēlās uz eksotisko Kambodžu. Jurģis allaž bijis viens no kolorītākajiem Latvijas futbola personāžiem, tāpēc nonākšana šādā vietā pat nešķiet nekas ārkārtējs – viņam šādi manevri piestāv. Ignorējot autoritātes un ķircinot sāncenšus, latvietis ātri vien iemantojis nelabvēļus arī svešumā, taču rezultāti šobrīd ir viņa sabiedrotie, tāpēc pārējiem nākas pierauties! Algu Kalnam maksā Kambodžas vicepremjera un iekšlietu ministra sieva, un žūksni no šīs dāmas seifa viņš gatavojas patērēt arī gaidāmajā ziemā – lūkojot atvest pie sevis pāris spēlētāju no Latvijas. Biezāks vārds Jurģim sakāms arī latviešu futbola treneriem... Vārdu sakot – aizraujoša lasāmviela nedēļas nogales brīvbrīdim!

Vairāk lasi rakstā:

Neērts visiem – Jurģis Kalns sēj revolūciju Kambodžas futbolā un aicina latviešu trenerus nebaidīties

Kopš aizpagājušā pavasara, kad pārveda mājās pasaules čempionāta bronzas medaļas, Latvijas hokeja izlases spēlētāji turpina baudīt īpašu statusu, un, lai gan rudens pusē skatus tradicionāli vairāk ierasts mest pāri okeānam, kur sākas NHL sezona, ir vērts pasekot līdzi arī mūsējiem Eiropas labākajās līgās. Zviedrija šajā sarakstā ir Nr. 1, un pavasarī latvietis pirmoreiz tika pie šīs valsts čempiona medaļas – to paveica uzbrucējs Mārtiņš Dzierkals, turklāt ļoti interesantā vietā un ļoti interesantā veidā. Pats saka – pirms pāris gadiem neviens neticētu, arī pats... Mārtiņam tagad pieder kāds Zviedrijas hokeja rekords, kas nekādi neiet kopā ar viņa ierasto ampluā.

Vairāk lasi rakstā:

"Vēl nesen cilvēki smietos..." Zviedrijas hokeja rekordists Mārtiņš Dzierkals iejūtas jaunās kurpēs

Vai potēm pret nopietnām slimībām jābūt obligātām – jautājums, kas pēdējās nedēļās virmo sabiedrībā. Ņemot vērā neseno difterijas uzliesmojumu un ar to saistīto bērna nāvi, institūcijas ir atrotījušas piedurknes un ir apņēmības pilnas pašlaik pretrunīgo regulējumu sakārtot. Ko par to saka ģimenes ārsti, lasiet kolēģes Sarmītes Gaidules rakstā. Savukārt kolēģe Alina Lastovska pagājušā nedēļā pulcēja veselības nozares profesionāļus, lai diskutētu par problēmām un nepieciešamajām izmaiņām.

Vairāk lasi:

Jānovērš pretrunas regulējumā par obligāto vakcināciju – ģimenes ārsti gatavo vēstuli institūcijām

"Kāpēc" ar Alinu Lastovsku – vai par bērnu nevakcinēšanu jāsoda? Pilns ieraksts

Selīna Puķe pievērš uzmanību jaunai tendencei jauniešu vidū – pedofilu "medībām". Viņa skaidro, kas tas ir un kāpēc policija mudina to nedarīt.

Vairāk lasi rakstā:

Izliekas par mazām meitenēm, lai ķertu dzimumnoziedzniekus – pedofilu mednieki Latvijā

Raksti par pensijām "Delfi" vienmēr ir ļoti labi lasīti – cilvēkiem gados ir grūti pašiem saprast sarežģītās aprēķinu formulas un daudzās izmaiņas likumos. Tāpēc tik vērtīgs ir mūziķa Andreja Jahimoviča ironiskais stāsts, kā viņš pats izgājis visus pensionāra statusa posmus – izveidoja savu e-parakstu, vāca dokumentus no padomju laikiem līdz mūsdienām, komunicēja ar Valsts arhīva un VSAA dāmām un veica atzīmi par savu 2. līmeņa pensiju. Kopā tas vairs nav tik biedējoši.

Vairāk lasi rakstā:

"Kāpēc man maksā mazāk nekā jaunam gailim?" Kā mūziķis Andrejs Jahimovičs kļuva par pensionāru

Mākslinieks Kristians Brekte vienmēr staigā pa naža asmeni – vieni viņu nolād, citi dievina. Šoreiz Kristians galerijā "Maxim Boxer" izlicis lakotas kaķu mūmijas – tās arī nopērkamas par 1500 eiro. Intervijā "Delfi" viņš izskaidroja savu konceptu. Un, lai kā viņu kāds lamātu, kā cilvēks viņš ir ļoti sirsnīgs un nepārprotami – gaismas pusē.

Vairāk lasi rakstā:

"Neviens dzīvnieks nav cietis, bezpajumtnieki nav pazemoti". Brekte par savu jauno izstādi

Hibrīdkarā, ko Lukašenko režīms izvērš uz robežas ar Latviju, cieš, mirst un pazūd reāli, dzīvi cilvēki. Kara plosītu vai vienkārši nabadzīgu valstu iedzīvotāji, kuri ar maldiem ievilināti Baltkrievijā un burtiski spiesti sturmēt robežžogu. Mana kolēģe Diāna Čučkova stāsta par 18 gadus vecā indieša Sagara likteni, kurš savai ģimenei ir vienkārši izgaisis. Tikmēr pieaug neidentificētu personu kapu skaits pierobežā.

Vairāk lasi rakstā:

Indija – Krievija – Baltkrievija – Latvija. Kā hibrīdkarā pazūd nelegālie imigranti

"Delfi" šonedēļ uzsāka spiegu žanra mini sēriju. Tā galvenais varonis gan nav 007, kuram viss izdodas, turklāt tik brīnišķīgi un nepārsteidzoši, ka nav pat jāatskatās uz pasaulē iespaidīgākajiem paša sarīkotajiem sprādzieniem. Šis spiegs ir pavisam reāls vīrs no Latgales puses, kura misija spiegot tobrīd okupētās Latvijas teritorijā amerikāņu pretizlūkošanas dienesta uzdevumā jau kopš sākta gala bija lemta neveiksmei. Viņš ir Latvijas patriots un dēkainis, par kura gaitām nākamos kolēģa Viestura Radovica rakstus jau tagad gaidu ar nepacietību.

Vairāk lasi seriāla pirmajā rakstā:

"Spiegs bridža biksēs". CIP aģenta Baloža neiespējamā misija padomju Latvijā

Savukārt Laine Fedotova papētīja tuvāk, kur palikusi un ko dara vēl ne tik sen arī valdībā strādājusī Jaunā konservatīvā partija. Par spīti neveiksmei pēdējās vēlēšanās, zemajiem reitingiem, vairuma pazīstamāko biedru aiziešanai, kā arī nu jau valdes faktiskai izšķīšanai, palikušajiem ir plāni.

Par tiem vairāk šajā rakstā:

Cik tālu var aizstūrēt JKP? Kādreizējā varas partija kūņojas reitingu apakšgalā