Laikā, kad politiskajos kuluāros nekautrējoties tiek spriests par izmaiņām Evikas Siliņas (JV) valdībā, skaļākas kļuvušas arī runas par it kā samilzušu konfliktu starp kultūras ministri Agnesi Lāci ("Progresīvie"), viņas biroju un ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, kas ilgstoši bijusi vadošos amatos Kultūras ministrijā, kad tā bija Nacionālās apvienības (NA), ar kuru Progresīvie" ir nesavienojami, politiskajā paspārnē. Ticamāku šo informāciju padara tas, ka oktobrī ministre savai komandai piesaistīja speciālistu, kas ierēdņu aprindās ir slavens ar savām iemaņām "droši" atlaist no darba nežēlastībā kritušus ierēdņus.
Šo Knoka vērtējumu apliecina viņa līdzšinējā darbība. Viņu dažādu iestāžu vadītāji vairākkārt pieaicinājuši, "kad ir aizdomas par ierēdņu nolaidību vai patvaļu, kas kaitējusi valsts interesēm. Pēc viņa vadītām izmeklēšanām darbu zaudējuši daudzi augsti ierēdņi", jau 2020. gada maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
"Komunikācija nekad nebija vienkārša"
Sakritības vai kāda cita iemesla dēļ tikai divas nedēļas pēc Knoka stāšanās amatā tika aktualizēta informācija par to, ka KM jau četrus gadus nav spējusi atrast jaunu Turaidas rezervāta direktoru. Viens no iespējamiem iemesliem – politizēta attieksme pret kandidātiem. To Vilsone noliegusi, taču, ņemot vērā, ka pēdējā konkursā uzvarēja, bet no amata atteicās bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (tolaik NA, tagad "Jaunā Vienotība"), izvirzītā teorija pilnībā savu ticamības elementu zaudējusi nav.
Knoks pats uz "Delfi" jautājumu, vai ministrijas vadošajiem ierēdņiem kopš viņa pievienošanās ministres birojam ir pamats bažīties par savu pozīciju stabilitāti, atbild:
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv