"Mūsu demogrāfiju nenosaka tikai tas, ka mēs novecojam un mirstam – viss ir daudz interesantāk," saka Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Viņš portālam "Delfi" piedāvā savas atbildes uz jautājumu, kāpēc 21. gadsimtā Latvijas iedzīvotāju skaits ik gadu sarūk. Lai uz to atbildētu, uz statistiku jāskatās nevis absolūtos skaitļos – tie tikai izraisa depresiju –, bet gan relatīvos – uz 100 000 iedzīvotāju. Atbilstoši tiem, ne viss ir tik traģiski, tomēr secinājumi ir jāizdara.
Pagājušā gada oktobrī Latvijā pirmo reizi mēnesī pasaulē nāca mazāk nekā tūkstotis jaundzimušo – 994. Kopš tā laika rādītāji vairs nav auguši.
Hazans uzskata, ka šos skaitļus atrauti no visa cita ir sarežģīti saprast un interpretēt. Kāpēc ir mazāk bērnu: tāpēc, ka ir mazāk dzimušo, vai tāpēc, ka ir mazāk cilvēku, kam dzemdēt? Kāpēc mirst mazāk cilvēku: tāpēc, ka viņi dzīvo ilgāk, vai tāpēc, ka šajā vecuma grupā vispār ir mazāk cilvēku, vai arī tāpēc, ka uzlabojas medicīniskā aprūpe?
Profesors ierosina aplūkot to pašu statistiku attiecībā uz katriem simts tūkstošiem iedzīvotāju, pēdējo 25 gadu perspektīvā, ņemot vērā diagnozēm un citas nianses. Tad viss iegūst citu nozīmi.
Cik cilvēku mirst?
"Sāksim ar mirstību," rosina Hazans. "Diemžēl tas mums ir daudz nozīmīgāks process nekā dzimstība."
No 2009. līdz 2018. gadam mirušo skaits pakāpeniski pieauga no 14 līdz 15 mirušajiem uz tūkstoš iedzīvotājiem. No 2019. gada, izņemot pandēmijas un pēcpandēmijas periodu 2020.-2022. gadā, bija vērojama pretēja tendence – mirušo skaits samazinājās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!