Šāds teikums lasāms Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičas testamentā, un jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes (LU) Fonda dižmecenātei šī gada februārī apritētu 155 gadu jubileja, savukārt aizvadītajā ceturtdienā, 30.aprīlī, Latvijas Nacionālās operas dārzā tika atklāta LU mecenātiem, docētājiem un darbiniekiem veltīta rododendru dobe, tā godinot viņu piemiņu.
Mecenātes M.M.V.Petkevičas atstātais mantojums tiek izlietots LU Fonda "Ceļamaizes" stipendijām ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus LU pirmā kursa studentus, kā rezultātā M.M.V.Petkevičas stipendijas saņēmuši jau vairāk nekā 200 jauniešu.
Tomēr, dodoties ikdienas gaitās un mērojot ceļu pa K. Barona ielu, mūsu acis samērā reti pamana piemiņas plāksni, kas godina dižmecenātes Minnas Matildes Vilhelmīnes veikumu, kas vēl šodien kalpo kā svētība spējīgiem, talantīgiem un mērķtiecīgiem, taču sociāli maznodrošinātiem jauniešiem. Tāpēc, atsaucoties uz M.M.V. Petkevičas mantinieku pilnvarotās pārstāves Rūtas Krastiņas apkopoto informāciju, sniedzam nelielu ieskatu mecenātes dzīves gājumā, tā godinot Latvijas izglītības vēsturē nozīmīgo un iedvesmojošo personību – sievieti, kura arī šodien mums atgādina par izglītības un rakstura stingrības būtisko lomu ikdienas dzīvē.
Darbā pavadītā bērnība un alkas pēc zināšanām
"Minna Matilde Vilhelmīna Petkeviča dzimusi 1860. gada 9. februārī tagadējā Stopiņu pagastā Ulbrokas muižā Plunču mājās, kur Minnas vecāku Kārļa Meļļa un viņa sievas Trīnes ģimenē auga arī Minnas vecākā māsa Natālija un brālis Kārlis.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
