Bērna mīlestība neatpazīst cietuma restes. Mātes dienas priekšvakarā ciemojamies Iļģuciema cietumā

Līdz atrodu cietuma atrašanās vietu, nedaudz kautrēdamās, prasu ceļu trim garāmgājējiem. Divi no tiem uz mani raida jautājošu skatienu, bet nevar palīdzēt. Trešais – manā skatījumā, ar cietumu saistīta persona, man uzreiz paskaidro, pa kuru taciņu jāiet, ka jāzvana pie otrajām, nevis pirmajām durvīm. Zinoša persona. Tikšanās ar cietumā dzīvojošām mammām ir iepriekš sarunāta un saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecību, tādēļ mūs ar fotogrāfu Mārtiņu jau gaida. Noskaidrojot, ka mūsu somās nav ieroču, sprāgstvielu un vēl virkne dažādu citu aizliegtu priekšmetu, kopā ar Sociālās rehabilitācijas nodaļas vecāko inspektori Agitu Mediņu dodamies uz cietuma ēku, kurā izvietota Mātes un bērna nodaļa.

Divstāvu ēka cietuma teritorijā, pirmā stāva kāpnēs – bērnu ratiņu rinda. Kāpjam uz otro stāvu, kur mazās istabiņās patlaban uzturas 11 mammas ar 12 bērniem. Šeit mammas kopā ar mazajiem var dzīvot, kamēr bērns sasniedzis četru gadu vecumu. Kā stāsta Agita, kādreiz bija stingrāki nosacījumi – mammas kopā ar bērnu varēja atrasties līdz viena gada vecumam, bet pēc tam dienā varēja pavadīt vien trīs stundas, tad viņus nodeva vai nu radiniekiem vai audžuģimenēs, bet šos jautājumus lemj bāriņtiesa.

Tagad mammas ar bērniem visu laiku ir kopā, katrai maza istabiņa. Nekas neliecina, kur patiesībā atrodamies, – šķiet, ka viesojamies bērnudārzā. Telpas tīras, skaisti iekārtotas, bērniem daudz mantu, grāmatu, spēļu, atsevišķa virtuves telpa. Pagalmā – rotaļu laukums, smilšu kaste. Kad ieradāmies, bērniem tika pasniegtas pusdienas – dārzeņu zupa, otrajā – griķi ar gaļas mērcīti, salātiņi. Bērni priecīgi smaidīja, ieraugot svešiniekus. Vārdu "cietums" darbinieces nelieto, lai gan pašas mammas grēkojot, to pieminot bērnu klātbūtnē.