Neauglība neliedz kļūt par vecākiem. Iedvesmojošs stāsts no Latvijas mazpilsētas

Bet tas vēl nav viss, Ineses ģimenē vairāk nekā 10 gadus dzīvoja arī radinieces divi bērni, jo viņu mamma bija ieslīgusi dziļā un ilgā depresijā. Un tā izveidojās, ka ģimene, kura nevarēja radīt savus bērnus, audzināja piecu bērnu pulciņu.

"Nevajag vieniem dzīvot," tā saka Inese, kura pati sazinājās ar portālu Cālis.lv pēc tam, kad izlasīja stāstu par ģimeni, kura adoptēja brāli un māsu. "Gribu iedrošināt cilvēkus, lai pēc tam, kad vecums nāk, nav jānožēlo to, ko neizdarīja. Turklāt sabiedrībā ir pārāk iesīkstējuši stereotipi par bērnunamos dzīvojošiem bērniem. Tie ir jālauž," pārliecinoši uzsver Inese un sāk savu stāstu. To uzklausīju telefonsarunā, jo attālums un laiks neļāva tikties klātienē.

25 gados izlemt par labu adopcijai

Inesei ar vīru katram jau bija aizvadītas neveiksmīgas pirmās laulības, tādēļ abi nemaz nesteidzās savas attiecības sakārtot juridiski. Tomēr vēlāk bija arī kāzas, un nu pāris saticīgi dzīvo jau 37 gadus.

Pēc vienas neveiksmīgas grūtniecības Inesei vairs neizdevās palikt stāvoklī. Viņa nevēlējās neko dzirdēt par mākslīgu iejaukšanos tik delikātās lietās, tādēļ sievietei nemaz nebijis grūti pieņemt lēmumu – bērns ir jāadoptē. Viņa toreiz bija 25 gadus veca, kad ģimenē ieradās gadu un četrus mēnešus vecais dēliņš Kristaps. Viņu jaunie vecāki atveda no kāda Rīgas bērnu nama. Kristapa mammai bija atņemtas aprūpes tiesības pār bērnu, jo sieviete bija aizrāvusies ar alkohola lietošanu.