Ar politiku parasti saprot indivīdu un sociālo grupu interešu pārstāvēšanu un saskaņošanu, kā arī konfliktu risināšanu, meklējot optimālo pārvaldes veidu situācijās, kad notiek interešu sadursme. Oksfordas angļu valodas tiešsaistes vārdnīca politikā pasvītro divu vai vairāku pušu mijiedarbību: "Ar valsts vai citu jomu pārvaldīšanu saistītā rīcība, īpaši debates vai konflikts starp indivīdiem vai partijām, kam ir vara vai kas cer to iegūt."
Taču Latvijā Saeimas debatēm ir raksturīga depolitizācija, kur politika izpaužas kā diskusija par likuma interpretāciju, nevis labākā risinājuma izvēli, valsts pētījumu programmas EKOSOC–LV pētījumā "Politikas izzušana Saeimas diskursā" norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Sergejs Kruks un RSU asociētā profesore Ilva Skulte.
Lai radītu iespaidu, ka lēmumi un risinājumi nav atkarīgi no politiķa personiskās pozīcijas, piemēram, izlemjot ekonomikas jautājumus, par deputātu argumentiem kalpo līdzšinējā valdības pieredze, atsaukšanās uz Eiropas Savienības līmeņa stratēģijām un normatīvajiem aktiem, skaidrots pētījumā. Tātad atbildība par politisko rīcību tiek uzvelta citiem spēkiem, bet jauni argumenti un skatījumi paliek neapspriesti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
