Pirmdien Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs paziņoja, ka fotoradaru turpmāka eksistence ir uz jautājuma zīmes, jo no sodiem valsts budžetā ienāk mazāk nekā plānots. Viņš skaidroja, ka valsts budžetā nauda pirmās kārtas radariem nav paredzēta. Valsts policija gan uzsver, ka fotoradaru projekta ieviešanas mērķis vienmēr bijis samazināt uz ceļiem cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu, bet runāt par fotoradariem, veroties no budžeta papildināšanas puses, ir neprofesionāli.
Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties, cik tad daudz bija cerēts no fotoradariem iekasēt, kā tas sanāca, bet ko par valsts sekretāra pausto saka atbildīgās amatpersonas un to pārstāvji.
Ģirģens sašutis
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir sašutis par interpretāciju, ka fotoradars ir "drošs avots valsts kases papildināšanai", norādot, ka fotoradari pilda satiksmes drošības funkcijas un saprotams, ka jebkurš drošības elements, tostarp fotoradari prasa uzturēšanas izdevumus.
"Mani neapmierina pozīcija - runāsim par ienākumiem, bet izdevumu pozīcija ir iekšlietu ministra personīgā atbildība. Drošības uzturēšanas izdevumiem jābūt iekļautiem valsts budžeta bāzes izdevumos," portālam "Delfi" uzsver iekšlietu ministrs.
No IeM sniegtajiem datiem, kas rakstā apskatāmi infografikā, izriet, ka pat samaksājot izdevumus, kas rodas no fotoradaru uzturēšanas, nauda paliek pāri. Līdz ar to, iespējams, rodas jautājums, ja ieņēmumi no soda naudām joprojām pārsniedz uzturēšanas izmaksas, kāpēc fotoradaru nākotne nonākusi krustugunīs?
Finanšu ministrijā portālam "Delfi" skaidro, ka visa veida soda naudas, tāpat kā, piemēram, ieņēmumi no nodokļiem, tiek ieskaitīti kopējos valsts budžeta līdzekļos un pēc tam atbilstoši prioritātēm un programmām budžeta veidošanas procesā tiek sadalīti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
