'Kaut kas vilina atpakaļ.' Kāpēc Latvijas emigranti atgriežas, vai viņi gatavi palikt?

Pirmo lielo pētījumu par Latvijas reemigrantiem LU zinātnieki veica 2016. gadā. Vadoties pēc tajā gūtajiem rezultātiem, valdība uzsāka reģionālo koordinatoru programmas darbu ar mērķi palīdzēt aizbraucējiem atgriezties Latvijā un izveidot savu biznesu. Trīs gadus vēlāk tika nolemts vēlreiz apsekot reemigrantus kopā ar emigrantiem. Anketas aizpildīja 1460 reemigranti, no kuriem daudzi pētījumā jau bija piedalījušies 2016. gadā.

Saskaņā ar oficiālo informāciju pēdējo piecu gadu laikā dzimtenē ik gadu atgriežas vairāk nekā 5000 Latvijas pilsoņu. Nelatviešu starp reemigrantiem ir proporcionāli vairāk (44%) nekā nekā iedzīvotāju vidū (37%). Tas visdrīzāk izskaidrojams ar to, ka viņu proporcionāli bija vairāk arī starp aizbraucējiem. Aptauja liecina, ka jau tūliņ pēc atgriešanās viņi ir gatavi atkal doties svešumā.

Divas trešdaļas atbraukušo ir cilvēki darbspējīgā vecumā, 18–44 gadi. No pensionāriem, kas vecāki par 65 gadiem, atgriezušies tikai 6%. Iepriekšējās aptaujās daudzi emigranti norādīja, ka uzskata Latviju par piemērotu vietu, kur pavadīt vecumdienas. Šī tendence pamazām pieņēmusies spēkā. Tā varētu pieaugt, ja ārzemju latviešiem izdotos panākt, ka no viņu ārzemju pensijas netiek ieturēts ienākuma nodoklis.

Gandrīz 40% no atbraucējiem ir tādi, kas aizbraukuši 2010. gadā vai pat agrāk. Tas ir, krīzes un pirmskrīzes emigranti. Cilvēki, kas pietiekami ilgi nodzīvojuši ārzemēs.

Kas pamudinājis atgriezties Latvijā?

Kaut kas vilina atgriezties. Vairāk nekā puse Latvijas aizbraucēju (60%), kas atgriezušies pēdējo piecu gadu laikā, nosaukuši iemeslus, kurus varētu apkopot vienotā grupā ar nosaukumu "kaut kas velk atpakaļ", – parasti tā ir pozitīva, ar darbu nesaistīta argumentācija. Piemēram, "nostalģija pēc Latvijas", "pietrūka ģimenes un draugu", "Latvijā dzīvo mīļotais cilvēks", "pazīstama un tuva valodas vide", "gribu, lai mani bērni mācītos Latvijā", "gribu palīdzēt Latvijai", "jūtu, ka varu būt noderīgs šai valstij".