Atmosfēru ministrijā dienā, kad plānota ministru nomaiņa, var salīdzināt ar pirmo skolas dienu. Visapkārt darbu duna, tiek rotātas telpas, pārnesti dokumenti, Ziemassvētku laikā arī jārotā eglītes. Gaisā virmo satraukums un neziņa. Arī Tieslietu ministrijā 14. decembrī valda šāda noskaņa. Galu galā pēc teju četriem gadiem amatā no ministrijas atvadās līdzšinējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie"), bet viņa vietā nāk Inese Lībiņa-Egnere (JV). Tamdēļ portāls "Delfi" dienā, kad Saeimā noris debates par jaunās valdības apstiprināšanu, sarunājās ar Bordānu par pavadīto laiku ministrijā, juristu darba kvalitāti un attiecībām ar tiesu sistēmu.
Kā, jūsuprāt, pagājuši aizvadītie četri gadi ministra amatā?
Bija tik intensīvi, ka pagāja ļoti ātri, bet atskatoties – tas bijis ilgs un piesātināts periods. Ik pa brīdim atceros dažādus notikumus. Atnācām ar plānu, kura lielās lietas jau bija iekļautas valdības deklarācijā, bet darba procesā nāca klāt vēl. Sākotnējais plāns gan ir īstenots.
Aktuāls bija prokuratūras jautājums, jo tā ir centrālā iestāde no valsts puses, kas nodarbojas ar izmeklēšanu un valsts interešu aizstāvību. Mūsu ieskatā, prokuratūra bija ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc mēs sākām ar tieslietu auditu, kas koncentrējās uz prokuratūras darbu. Mūsu aizdomas apstiprinājās, un arī turpmāk jāstrādā pie prokuratūras darba uzlabošanas. Mēs ieviesām jaunu ģenerālprokurora iecelšanas kārtību. Tāpat mūsu plānā bija speciālas komerctiesas izveide.
Tās, ko tagad saucam par Ekonomisko lietu tiesu (ELT)?
Jā, tādu nosaukumu iedevām saistībā ar daudziem apsvērumiem. Tā attīstījās no komerctiesas idejas par vietu, kur arī tiek skatītas noteikta rakstura krimināllietas. Šāda kompetence nebija sākotnēji plānota, bet darba laikā pieslēdzāmies arī korupcijas jautājumiem, jo tie, mūsu ieskatā, ir paši aktuālākie valstī.
Tāpat mūsu deklarācijā bija ierakstīts darbs ar resocializācijas jautājumiem, kura stūrakmens ir moderna cietuma uzbūvēšana valstī.
Pirms četriem gadiem sarunā ar mani jūs minējāt konkrētu datumu – 2023. gada 31. marts.
Jā, bija jābūt gatavam, bet tas bija, balstoties uz iepriekšējā iepirkuma konkursa rezultātu, kuru bija atlicis tikai parakstīt. Taču koalīcija tam nepiešķīra līdzekļus.
Jūs arī bijāt koalīcijā.
Mēs vienmēr balsojām par cietuma būvniecību. Es norobežojos no atbildības par aizkavēšanos.
Bet kā tad koalīcijā trūka? Politiskās gribas?
Jā, vēlme tikt pārvēlētiem bija lielāka nekā vēlme īstenot sabiedrībai nozīmīgas lietas. Es par to esmu samaksājis ar to, ka netikām pārvēlēti. Esmu gandarīts, ka īstenojām valstij nozīmīgas lietas. Tāpat es redzu ciešu saikni tajā, ka īstenojām šīs lietas, bet netikām pārvēlēti.
Vēl viena lieta, par kuru runājām toreiz, bija jaunā kadastra vērtēšanas sistēma. Arī tā palikusi gandrīz uz vietas.
Es aicināšu pie tā strādāt arī jauno ministri. Ir turpināms darbs pie primārā mājokļa atbrīvošanas no nodokļa. Kadastra nepieciešamība, lai tas patiesi atspoguļotu vērtību, ir ekonomiski svarīga, bet tā ir saistāma ar primārā mājokļa atbrīvošanu no nodokļa. Šis komplekts ir īstenojams kopīgi. Šo ideju mēs arī bīdījām koalīcijā, bet tā netika pieņemta, gluži kā cietumu projekts.
Iemesli līdzīgi?
Iemesli tieši tie paši. Kadastra neapstiprināšana ir jau trešo Saeimas sasaukumu pēc kārtas. Tas vienmēr bijis finanšu ministra un premjera uzstādījums.
Gan jūs, gan jūsu priekšgājējs Dzintars Rasnačs nostrādāja četrus gadus, kā varat salīdzināt savu periodu ar priekšteča laiku?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
