Raudu bez asarām. Kā noslēdzies Ukrainas bērnu pirmais mācību gads Latvijā

"Kādu dienu pirms nodarbības sēdēju pagalmā. Apkārt rotaļājās mani ukraiņu skolēni. Pēkšņi kādam no trešā stāva izkrita plastmasas pudele ar ūdeni. Viens bērns acumirklī pieplaka pie zemes, pārējie sarāvās trīcošos kamoliņos," atceras latviešu valodas skolotāja Lidija. "Šīs ir ļoti ievainotas dvēseles." Bet caur asarām tūlīt parādās smaids: "Esmu sajūsmā par šiem bērniem!"

Pagājušajā mācību gadā ukraiņu skolēni Latvijā varēja mācīties pēc trim formulām: latviešu skolā latviešu valodā, pēc Latvijas ukraiņu mazākumtautību programmas (ne tikai latviešu valodā, bet mācoties arī ukraiņu valodu un kultūru), tiešsaistē Ukrainas skolās ukraiņu valodā pēc Ukrainas standartiem.

Pirmos divus variantus – mācības latviešu valodā – izvēlējusies puse skolasbērnu. Palīdzība apgūt svešvalodu un mācību priekšmetus dažādās skolās bijusi atšķirīga – atkarībā no skolēnu un skolotāju vēlmēm un iespējām. Daži vecāki atklāja, ka atvasēm skolā veidojušās sarežģītas attiecības ar krievu tautības bērniem – gan vietējiem, gan no Krievijas. Pusaudžiem ar traumētu psihi nav viegli izskaidrot, kurš nav vainīgais.

Mācībām tiešsaistē Ukrainas skolās piemīt sava specifika: "otrā vada galā" mēdz būt uzlidojumi, pazūd elektrība, internets... Bērni nevarēja paļauties uz palīdzību no vecākiem, kas mēģina nopelnīt iztikai Latvijā. Un, protams, visiem bērniem ļoti pietrūkst saskarsmes ar savējiem. Tā radusies iniciatīva veidot Latvijas ukraiņu mācību centru "Pērlīte", kurā Latvijā nonākušie ukraiņu skolotāji klātienē bērniem skaidro mācību vielu pēc Ukrainas standartiem.