Tētis dzīvo sirsniņā. Skrejriteņu avāriju traumatisms aug ar katru dienu  (3)

Evija un Edgars bija mēnesi precējušies, un tad notika nelaime. Traģiskais notikums atgadījās Rīgā, kad Edgars braukšanai mājās no darba pasākuma naktī bija izvēlējies elektroskrejriteni. Evija bija piedāvājusi aizbraukt viņam pakaļ, bet viņš to kategoriski noraidījis – viņa jau bijusi sestajā grūtniecības mēnesī. Evija atceras, ka liktenīgajā naktī vīrs atbraucis mājās, viņam bijusi slikta dūša, bet to viņa attiecinājusi uz lietoto alkoholu. Tad viņa pamanījusi, ka viņam ir noskrāpēta galva, un Edgars atzinies, kas noticis. Viņš devies gulēt, bet pēc laika pamodies no sliktas dūšas. Kad viņam atkal palicis slikti un vairs īsti nav atbildējis uz jautājumiem, Evija izsaukusi neatliekamo palīdzību.

"Mums slimnīcā teica – tur jau kritiena brīdī viss bija skaidrs. Bet viņš vēl paņēma nākamo skūteri, atbrauca uz mājām, parunāja ar mani, es vēl paraudāju, ka ārprāts, viņš sasitis galvu, bet viņš tikai teica, ka "viss labi, viss kārtībā", un aizgāja gulēt. Tur bija stundas vai divu intervāls. Kā tas varēja būt bijis skaidrs uz vietas, ja viņš vēl bija normāls, atbraucot mājās?" stāsta Evija.

Jāaizliedz nav, ir jāsakārto

Evija joprojām pierod pie dzīves bez Edgara. "Man viss sākās no absolūtas nulles. Ja man būtu jādzīvo tā pati dzīve, ko mēs dzīvojām, tikai bez viņa, es būtu galīgi sviestā aizgājusi," viņa saka sarunā ar "Delfi".

Evija dusmojas uz vieglprātīgajiem un bezatbildīgajiem skrejriteņu vadītājiem – sevišķi tiem, kas vadā mazus bērnus, apdraudot gan sevi, gan citus. Tomēr viņa neuzskata, ka skrejriteņi būtu jāaizliedz pilnībā, tikai jāsakārto regulējums un sodi par noteikumu neievērošanu.

"Nedomāju, ka viss uzreiz jāaizliedz. Arī cilvēki ar mašīnām sitas un mirst, iekļūst avārijās, tāpēc jau mēs neaizliegsim automašīnas. Aizliegt un izvākt ir "easy way out" (vienkāršākais risinājums – angļu val.). Tas neapmierinātu daudz vairāk cilvēku nekā ierobežošana," viņa norāda. "Lai atrastu īsto risinājumu, vajadzētu nedaudz vairāk