Pirms trim gadiem šī vasara bija savāda. Nesen sākusies, Covid-19 pandēmija mainīja dzīvi daudziem. Mēs klausījāmies par dziļiem lokdauniem Rietumos, par milzīgiem upuriem Itālijā, bet dievzemītei vēl viss priekšā. Latvija tolaik bija pandēmijas paraugvalsts, bet infektologa Ugas Dumpja vārdu tad jau zināja daudzi. Mūsu kritieni vēl bija priekšā. Un kritieni bija pamatīgi.
Tagad, kā atzīst Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta vadītājs, ārsts infektologs un Latvijas Universitātes profesors, mēs esam šos trīs gadus aizmirsuši. It kā to nebūtu bijis, un profesors var atgriezties pie rezistento baktēriju pētniecības, meklējot ideālo izlietni. Tomēr pandēmija viņam tā pa īstam nav beigusies – Dumpi atpazīst. Un bieži vien šīs pazīšanās sveicieni nav saistīti ar pateicību vai citām pozitīvām jūtām.
Kas būtu bijušas tās lietas, ar ko jūs nodarbotos, ja nebūtu bijis pandēmijas?
Es pētnieciski 20 gadus nodarbojos ar antibiotikām un rezistenci. Un tagad es esmu atgriezies tajā tēmā mazliet plašāk
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
