Bērni ar prieku lasa latviešu valodā, apmeklē bibliotēku, lai paņemtu grāmatu latviešu valodā, cenšas savā starpā runāt latviešu valodā... 34. vidusskolas latviešu valodas un sākumskolas skolotājas Lauras Grāvītes optimistiskie vārdi Rīgas domes uzņemtajā video par mazākumtautību skolu aktīvo gatavošanos pārejai uz mācībām latviešu valodā ne pārāk saskan ar satrauktajiem ierakstiem sociālajos tīklos, ko publicējušas māmiņas, kuru bērni šogad mācīsies 1., 4. vai 7. klasē un no mācībām latviešu valodā 0–50% apmērā būs spiesti zibenīgi pāriet uz 100%. Tā pērn nolēma Izglītības un zinātnes ministrijā un apstiprināja Saeimā.
Rīgā ir 51 mazākumtautību skola, kur mācās 33 625 audzēkņi un strādā 4501 pedagogs. Atsevišķās mācības iestādēs tika nolemts dažādi eksperimentēt pārejas periodā jau agrāk – viņiem ir pieredze. Viena no tādām ir 34. vidusskola.
Kā jūsu skola kļuva par paraugu pārejai uz mācībām valsts valodā?
Ne gluži paraugs, bet drīzāk mums ir pieredze, kurā esam gatavi dalīties, jo bērnus no krievvalodīgajām ģimenēm pilnībā pēc latviešu programmas mācām jau piecus gadus.
Proti – vēl pirms visām reformām?
Par to es regulāri dabūju trūksties no mūsu krievu sabiedrības – rau, 34. skola atkal skrien pa priekšu vilcienam, liek bērniem darīt sazin ko. (Smaida.) Taču viss ir ar piekrišanu. Eksperimentu rosināja periods, kad audzēkņi sāka pāriet uz latviešu skolām. Jautājām vecākiem, kādēļ tā. Galvenais arguments bija vēlme, lai bērnam būtu labas latviešu valodas zināšanas, bet tam nepieciešama pilnīga iedziļināšanās. Izveidojām šādu piedāvājumu vienā no četrām pirmajām klasēm
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
