"Karoč, Rīgas Uzvaras laukums ir tāda štelle: sākumā bija stabs. Pie viņa tusēja krievi. Tad viņu nogāza. Tagad viņi netusē. Tad mēs iestādījām zāli. Tajā vietā tagad varēs grilēt gaļu," lēmumu par 300 000 eiro piešķiršanu "Rīgas Uzvaras laukuma pārstāstīšanai" ironiski komentē sabiedrībā zināmais bijušais reklāmists Ēriks Stendzenieks. Līdzīgi domā arī citi – projekts asi kritizēts sociālajos tīklos.
Projekta "Rīgas Uzvaras laukuma pārstāstīšana" vadītāja ir Vita Zelče – vēsturniece, pasniedzēja Latvijas Universitātē. Sarunā noskaidrojām, ko iespējams "pārstāstīt" par 300 000 eiro, kā Latvija var pārņemt Austrālijas dekolonizācijas pieredzi un kāpēc pētnieki daudzus gadus ir apmeklējuši 9. maija un 16. marta pasākumus pie Uzvaras pieminekļa.
Kaut arī projektu īstenos Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, konkrēti – tās Kolektīvās atmiņas pētniecības laboratorija, to var saukt par starpdisciplināru. Pētnieki analizēs tekstus, kas rakstīti par parku un Uzvaras laukumu vairāku gadu desmitu garumā, kā arī intervēs garāmgājējus, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret šo vietu.
Projekts tiks uzsākts 2024. gada 1. janvārī. Paredzēts, ka pētnieki pie tā strādās trīs gadus. Darbam, konkrēti – aptauju veikšanai, piesaistīs studentus.
Pārstāstīt, ne pārrakstīt
Saskaņā ar Vitas Zelčes
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
