Kā kultūras ministrei nav kauna nezināt, ka mūsu valstī runā nevis Latvijas, bet gan latviešu valodā! Tā dažos vārdos varētu izteikt publisko reakciju uz kultūras ministres Agneses Loginas (P) ierakstu vietnē "X", ar kuru plānotais apsveikums Valsts valodas dienā izvērtās par nelielu skandālu, jo viņa latviešu valodu nosauca par Latvijas valodu. Kā noskaidroja "Delfi", jēdzienu "Latvijas valoda" no Saeimas tribīnes jau iepriekš izmantojuši arī citi politiķi, arī tie, kuri Loginas pārrakstīšanos uzskata par zīmīgu un pret nacionālajām interesēm vērstu. "Delfi" skaidro, kad latviešu valodu drīkst dēvēt par Latvijas valodu. Un vai tas, kas ir atļauts Raivim Dzintaram, nav atļauts Agnesei Loginai.
Izmantojusi arī Druviete
"Latvijas valoda ir skaista, spēcīga un neatkārtojama. Tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā, pārdzīvojusi okupācijas jūgu, kļuvusi stiprāka kā mūsu vienīgā valsts valoda. Tā ir bijusi iedvesmas avots tūkstošiem Latvijas mākslinieku un rakstnieku. Tā ir iedvesmas avots mums visiem," tā skanēja viļņošanos izraisījušais Loginas ieraksts vietnē "X".
Teju vai nojaušot, kas varētu būt politiķu strīdus iemesls, "Delfi" iepriekš mazāk zināmajiem jaunās valdības ministriem vaicāja, vai viņiem ir svarīgs pareizs "ka" un "kad" lietojums un pareiza latviešu valodas lietošana kopumā. Atšķirībā, piemēram, no klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS) Logina uzsvēra, ka tas viņai ir svarīgi. Ja nu gadoties kādas kļūdas, tad parasti tās saistoties ar dažādu anglicismu lietošanu.
Logina nav pirmā politiķe, kas lietojusi vārdu salikumu "Latvijas valoda". Vairākkārt no Saeimas tribīnes to izmantojusi arī bijusī politiķe, valodniece, Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete. Viņa gan sarunā ar "Delfi" uzsver – protams, vārdu salikums
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
