"Re:Baltica" tapis par vienkāršu mērķi šaubām un pārmetumiem. Šobrīd žurnālistika visā Rietumu pasaulē tiek pakļauta īpašam apšaubīšanas vilnim. Tas sākās līdz ar Covid-19 pandēmiju, bet šajā laukā acīmredzot vīruss vājāks netop un tik netālu esošais karš tam nemaz nepalīdz.
Attiecībā uz pētnieciskās žurnālistikas centru jautājumi rodas ne vien mūžīgi aizdomīgajiem vai Sorosa tīklu medniekiem, bet arī, var teikt, domubiedriem. Vai "Re:Baltica" tiešām kļūst par Kremļa naratīvu ruporu? Un kāpēc ir svarīgi saprast Daugavpili? Par to "Delfi" sarunā ar "Re:Baltica" izpilddirektori un galveno redaktori Sanitu Jembergu.
Pastāsti, kāpēc tik bieži braucat uz Daugavpili?
Mēs taisām dokumentālu seriālu par sabiedrības šķelšanos pēc kara, un tur var visvairāk just, kāds ir Latvijas krievu noskaņojums, ko viņi neteiks Rīgā. Nevar runāt par šķelšanos, nerunājot par latviešiem un krieviem. Nevar runāt par latviešiem un krieviem, nerunājot par Daugavpili. Mums likās svarīgi pašiem noskaidrot, kas tur notiek.
Aizbraucām, pastrādājām nedēļu uz vietas un tagad jau kādus divus mēnešus pēc tam. Daļa būs filmā, daļa būs rakstu sērijā par izglītības reformu un par Daugavpils pārvaldību.
Cik ļoti svarīgi ir saprast, vai tām tēmām, ko izvēlas "Re:Baltica", ir auditorija? Un kas ir šī auditorija?
Ja mēs izvēlētos tikai tēmas, kurām ir garantēta auditorija, mēs nekad nebūtu mainījuši to situāciju ar vardarbību ģimenē. Ja mēs ņemtu tikai tēmu, kam ir auditorija, mēs nekad nebūtu ņēmušas bērnus ar invaliditāti un viņu vecāku problēmas. Tāpēc, ka tā ir maza Latvijas daļa un mēs viņus neredzam.
Mēs neņemam tās tēmas, kas ir populāras. Mēs ņemam tēmas, kas mums liekas svarīgas. Vai arī tādas, kas ir pretrunīgas un kurās citi neies. Inga Spriņģe, manuprāt, pareizi saka, ka viņa ir vienlaikus mīlētākā un nīstākā žurnāliste valstī. Un ar "Re:Baltica" lielā mērā ir tieši tāpat. Mēs darām to, kas mums liekas svarīgi!
Es nezinu, kā ir tagad, bet vēl pirms diviem gadiem studentiem rosināju izvēlēties vienu no žurnālistiem, par kuru sagatavot izvērstāku portfolio, analizējot dzīves gājumu un darbus. Un aizvien vispopulārākā izvēle šādam darbam bija Inga Spriņģe.
Es domāju, ka arī joprojām būtu. Jo viņa veiksmīgi apvieno pētniecisko žurnālistiku, runā par to, kas ir svarīgs. Otrkārt, viņai ir apbrīnojama spēja ģenerēt viedokļus, kuri pilnīgi noteikti izraisīs sadursmi. Treškārt, Inga nebaidās aizstāvēt un meklēt patiesību arī sociālo tīklu lietotājiem.
Viņa ir tāds ļoti moderns pētnieciskais žurnālists, līderis un influenceris. Un es varu tikai pabrīnīties, kā viņa to visu dabū gatavu, bet viņai ir vienkārši sirds pareizajā pusē. Viņu neinteresē politiskais līmenis, viņu interesē konkrētie cilvēki. Tā bija ar ātro kredītu upuriem, par lielu daļu no kuriem varēja teikt: "Paši muļķi!" Bet tāpēc jau nevajag valstij ļaut neregulēti šos cilvēkus aptīrīt tādiem, kas ir veiksmīgāki par viņiem. Tieši tāpat ir ar tiem krievu pensionāriem, par kuriem tu man gribi prasīt. Viņai sāp sirds!
Tante Daugavpilī no bildes "Delfi" diskusijā!
Viņas jau daudzas.
Tur bija runa par vienu konkrētu sievieti. Un tad ir advokāts Lauris Liepa, kurš norāda, ka viņai impērija galvā! Un tad es domāju, kas ir tā auditorija, ko šādi var uzrunāt? Tas ir tāpēc, ka sirds?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
