Pār Daugavu Rīgā nupat sākusies "Rail Baltica" dzelzceļa un gājēju tilta celtniecība, bet galvaspilsētas attīstības plānos jau gadu desmitiem iezīmēti vēl vairāki likteņupes šķērsojumi. No tiem diviem – Ziemeļu un Hanzas – pirms vairāk nekā 10 gadiem izstrādāti skiču projekti, norāda Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldes vadītājs Vilnis Salenieks. Kopš "zelta" Dienvidu tilta skandāliem jaunu šķērsojumu būvniecību neviens politiķis nav iedrošinājies steidzināt, tomēr arī no plānošanas dokumentiem tie nav zuduši. "Delfi" meklē atbildes, kāpēc ir vai nav vajadzīgi jauni tilti vai tuneļi.
Motivācija nemainās – atbrīvot centru no auto
Salenieks pauž, ka paredzētajiem šķērsojumiem jāpilda noteikta funkcija pilsētas ielu tīklā. "Hanzas šķērsojums ir kā daļa no pilsētas ilgtermiņa stratēģijā noteiktā Centra loka un veido apbraukšanas iespēju pilsētas centra tiešā tuvumā," skaidro Salenieks. Savukārt Ziemeļu šķērsojums spēs nodrošināt pilnvērtīgu pilsētas centra apbraukšanu un atslogošanu no tranzīta satiksmes. Tieši ar mērķi no satiksmes aizvien augošā pilsētā atbrīvot centru vismaz kopš 80. gadiem lolota ideja par šķērsojumu, kas nu ieguvis Hanzas vārdu. Abu projektu nosacīts spoguļattēls augšup pa Daugavu no centra ir Salu tilts, kas satiksmi pavirza tālāk no Vecrīgas, kā arī Dienvidu tilts, kas caurbraucējiem ļauj Rīgas centram nepietuvoties.
Pilsētplānotājs
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
