Negants paņēmiens cīņā par klientu: kādas skandalozas reklāmas aizkulises

Tā bija cīņa par klientu, kas saviem mobilajiem sakariem izvēlējās nevis pieslēgumu tīkla operatoram, bet gan priekšapmaksas karti. Cīņa bija tik jaudīga, ka vēl tagad daudzi to atceras.

Ikonisko kašķi starp SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un kompāniju "Tele2" priekšapmaksas karšu segmentā vēlāk augstākās izglītības mācībspēki izmantoja tā dēvētajā "case study" jeb kā apskates vērtu precedentu gan biznesa zinību studijās, gan reklāmas industrijas izglītībā.

Stāsts ir par salīdzinošo reklāmu, kura ar likumu nav aizliegta, taču profesionāļu vidū kotējas zemu. Vienkārši izsakoties, salīdzinošā reklāma ir banālākais veids, kā cīnīties par klientu. Lielākoties tas nozīmē visai prastā veidā patērētājam nodot vēstījumu, ka "tas tur [konkurents] ir sliktāks, mēs esam labāki, nāc pie mums, pērc pie mums".

Stāsts ir arī par 2009. gada ekonomiskās krīzes laiku, kas, iespējams, cīņu par klientu tālākajos nebūt ne vieglajos gados padarīja jo skarbāku. 2005. gadā Latvijā sevi pieteica arī sakaru sniedzējs "Bite" ar savu priekšapmaksas produktu "BiFri", tomēr galvenie duelanti vēsturiski bija LMT un "Tele2". Savukārt priekšapmaksas karte patērētājam nozīmēja iespēju kontrolēt to, cik viņš samaksā par zvanīšanu un īsziņu sūtīšanu. Karti ar konkrētu tarifa plānu nopērk, stutē savā telefonā un lieto, līdz izbeidzas depozīts. Tieši tik vienkārši. Priekšapmaksas karšu konkurencē tolaik bija četri spēlētāji – ZZ, "O!karte", "BiFri" un "Amigo", pēdējie divi – ar niecīgu lietotāju skaitu.

Zaļie un dzeltenie vīriņi jeb "who is who in the zoo"

Lai gan uzņēmums "Tele2" pirms 2010. gada bija reklāmas aģentūras "DDB Latvija" (šobrīd "Nord DDB") klients, kuram tika izveidoti vairāki desmiti sēriju tā dēvētajam "ZZ draugu seriālam", tieši šī gada sākumā tālākās ZZ reklāmas uzņēmums izlēma uzticēt Ērika Stendzenieka vadītajai reklāmas aģentūrai "!Mooz" (šobrīd darbojas ar nosaukumu "Silverback").