Pērn Latvijā netika uzbūvēts neviens jauns vēja parks, vienlaikus Latvija parakstīja saprašanās memorandu ar Igauniju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka veidošanu Baltijas jūrā. Turklāt aprīļa beigās Igaunijas uzņēmums "Eesti Energia" un Dānijas atjaunīgo energoresursu (AER) uzņēmums "Ørsted" atklāja plānus par pirmā atkrastes vēja parka izveidi Rīgas jūras līcī līdz 2030. gadam, tas ietver arī Latvijas teritoriālos ūdeņus. Portāls "Delfi" intervijā ar Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītāju un SIA "Fortum Latvia" valdes priekšsēdētāju Andri Vanagu diskutē par situāciju vēja enerģētikas nozarē Latvijā, iedzīvotāju attieksmi pret vēja parku izveidi un iespējamiem risinājumiem, lai ieguvēji būtu visas puses.
Kā šobrīd vērtējat vēja enerģijas reputāciju Latvijā?
Atjaunojamās enerģijas reputācija Latvijā vairākus gadus ir tikusi apzināti grauta. Šobrīd tā nav pati labākā, bet vienlaikus sabiedrība atbalsta atjaunojamās enerģijas izmantošanu arvien vairāk. Tie ir divi pretēji redzējumi. Vēja enerģijas asociācijas aptauja, ko ik gadu veicam kopā ar SKDS, rāda, ka 70–80% sabiedrības atbalsta arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Cilvēki cenšas dzīvot dabai draudzīgi. Tehnoloģijām attīstoties, atjaunojamo enerģiju var saražot daudz lētāk, līdz ar to tiek izvirzīti arvien ambiciozāki mērķi pārejai no fosilās enerģijas.
Kas grauj šo reputāciju?
Latvijā ļoti daudz debatēts par to, cik slikta ir atjaunojamā enerģija, jo tā ir ļoti dārga.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
