Ja 14. gadsimtā to laiku varenākās valstis savu sāncenšu vājināšanai izmantoja kaperus, proti, privātus, apbruņotus kuģus, kuriem tika dota atļauja aplaupīt zem svešiem karogiem kuģojošos, tad tagad okeānus un jūras ir nomainījis digitālo tehnoloģiju tīmeklis. Aizvadītajos gados Rietumu valstu sāncenši — Krievija, Ķīna un vēl sauja citu valstu ir pievērušas acis uz hakeriem, kas uzbrūk varai netīkamiem mērķiem. Tādējādi starptautiskie likumsargi ir bezspēcīgi pret kiberuzbrukumiem, kas pat nelieliem uzņēmumiem var izmaksāt vairākus simtus tūkstošus zaudējumos.
Shēma ir vienkārša — kamēr vien hakeru grupas ir lojālas un darbojas valsts interesēs (vai vismaz tām netraucē) likumsargājošās iestādes, piemēram, Krievijā un Ķīņa piever acis uz pārkāpumiem, nesoda un pārsvarā nesadarbojas ar citu valstu likumsargiem. Tādējādi valsts paspārnē hakeri gūst naudu, bet lielvaras vājina ģeopolitiskos sāncenšus. Izdevums “Cybersecurity Ventures” paredz, ka šogad globāli kibernoziegumi varētu izmaksāt līdz par sešiem triljoniem ASV dolāru, bet nākotnē šīs skaitlis augs. Miljardieris Vorens Bafets kibernoziedzību ir nosaucis par lielākajiem draudiem cilvēcei
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
