Mantojumi – aizvien komplicētāki; ar izmaiņām centīsies atvieglot mantošanas kārtību

Divas trešdaļas – neatrisinātas

Katru gadu vidēji iepretim 30 000 fizisku personu nāves gadījumiem gadā tiek ierosinātas 10 000 mantojuma lietas, liecina Tieslietu ministrijas apkopotā (TM) informācija. Tas nozīmē, ka aptuveni 20 tūkstošos gadījumu tiesiskās situācijas, kas rodas pēc personas nāves, iespējams, paliek līdz galam neatrisinātas.

Iemesli ir dažādi, turklāt ne vienmēr lietas ir risināmas, dažreiz cilvēki vienojas mutiski un turpina dzīvot bez dokumentu formēšanas, tāpat ne vienmēr tiek atstāts mantojums, taču skaidrs, ka daļa mantojumu kaut kādu iemeslu dēļ paliek nesaņemta. Situācijas saistībā ar mantojuma iegūšanu mēdz būt ļoti komplicētas, tajā iesaistītas vairākas vai pat liels skaits personu, dažādi īpašumi, kas būtiski sarežģī mantojuma saņemšanas procesu, turklāt daļa mantinieku atjēdzas tikai tad, kad mantojums tikpat kā vai jau zaudēts, atzīst nozares pārstāvji.

Viens no vienkāršākajiem un raksturīgākajiem mantošanas piemēriem ir Alvilam, kurš savā pieredzē piekrita dalīties ar portālu "Delfi". Pirms četriem gadiem viņam nomira tēvs, kuram piederēja nekustamais īpašums un automašīna, taču mantojumam nekādu būtisku apgrūtinājumu nebija. Tēvs gan testamentu nav rakstījis, taču Alvils bija vienīgais mantinieks, tādēļ pieteikšanās mantojumam noritējusi vienkārši – pēc neilga laika viņš devies pie notāra uz konsultāciju, kurā paskaidroti galvenie jautājumi, bija nepieciešams personu apliecinošs dokuments, dzimšanas apliecība, tēva miršanas apliecība.