Šķiet, nevienu vairs nepārsteidz paziņojumi, ka Igaunija tautsaimniecības attīstībā ir krietni priekšā Latvijai, taču nu jau platu soli priekšā ir arī Lietuva. Situācija nav bezcerīga, taču vajadzīgs laiks, lai ekonomika "pievilktos" klāt abām kaimiņvalstīm, spriež eksperti.
Par vēlmi salīdzināt visu triju valstu sniegumu dažādos griezumos mēdz vīpsnāt, tomēr tā ir iespēja ieraudzīt vājās vietas un veikt uzlabojumus. Portāls "Delfi" skaidro, kā tas nācies, ka mums jāskrien pakaļ abām pārējām Baltijas valstīm, un cik ilgi vēl vilksimies astē. Jānorāda arī uz mentālām atšķirībām – mūsu dienvidu kaimiņiem piemīt lieliska spēja sevi palielīt un izcelt pozitīvo, kamēr nereti pašu mājās dzirdam, cik viss ir slikti un ka būs vēl trakāk. Taču ar ekonomistiem šoreiz lūkosim pēc atbildēm makroekonomikas datu pasaulē.
Brūces dziļākas
Par šo tematu var runāt gari, plaši, krustu un šķērsu, tomēr viens vārds pavīd gandrīz ikvienā komentārā – "krīze".
Salīdzinot Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes tempus pēdējos 20 gados, tie lielākoties būtiski neatšķiras,
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
