Foto: Publicitātes foto

Daudzas tehnoloģijas un vietnes ir ļoti uzbāzīgas, uzstājīgas. Lielā mērā tas ir tādēļ, ka uzņēmumiem ir vieglāk un lētāk pelnīt naudu ar tehnoloģijām, kas padara cilvēkus atkarīgus, nekā ar patiesi noderīgām tehnoloģijām, intervijā portālam "Delfi Bizness" Tartu jaunuzņēmumu pasākuma "Startup Day" laikā teic Oksfordas Universitātes zinātnieks Anderss Sandbergs (Anders Sandberg). Vienlaikus viņš uzsver - cilvēki grib komunicēt viens ar otru, un viedierīces to nodrošina, arī starp cilvēkiem dažādās pasaules malās, kas vēl ne tik sen nebija iespējams.

Savos pētījumos Sandbergs fokusējas uz sociālajiem un ētiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar uzlabojumiem pašā cilvēkā (angļu val. – human enhancement) un jaunajām tehnoloģijām. Bet sarunā ar "Delfi" zviedru pētnieks diskutē par tādiem jautājumiem kā cilvēku laimes sajūta un kontroles, stresa un tehnoloģiju ietekme uz šo sajūtu kā ikdienā, tā darbavietā.

Laimīgie uzņēmumi ar drūmajiem cilvēkiem

Jautājums, vai ir iespējams izveidot darbavietu ar laimīgiem cilvēkiem, ir ļoti komplicēts, atzīst Sandbergs. Šajā gadījumā nevar tikai mērīt cilvēku laimes sajūtu un vērtēt, vai rādītājs uzlabojas. Ideālā gadījumā ir jāsaprot, kas konkrēti notiek darbavietā. Un tas pamatā ir personāla daļas jautājums.

Ir zināms, ka "laimīgi" uzņēmumi kopumā strādā labāk. "Kad cilvēki nav laimīgi, viņiem trūkst enerģijas, tie neuzņemas iniciatīvu, nevēlas neko darīt. Savukārt, ja darbs ir patīkams, idejas tiek pieņemtas, darbinieki tās ģenerēs un uzņēmums gūs labumu no jaunajām idejām, priekšlikumiem," teic Sandbergs, piebilstot, ka visi dati liecina – ir labi, ja uzņēmums ir "laimīgs".

Vienlaikus laimes sajūtas uzturēšana ir sarežģīts darbs, jo visi cilvēki attīstītās. Un uzņēmumos strādā dažādi ļaudis, tajos ir vajadzīgi arī "drūmie" cilvēki, kas nereti ir saprāta balss.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!