Aktierim, lai radītu savu tēlu, ir jābūt apkārt īstām lietām, jāvelk mugurā autentisks apģērbs... Vismaz kādam priekšmetam, kādam krekliņam ir jābūt laikmeta elpas apdvestam. Tāda ir mākslinieces Kristīnes Jurjānes pārliecība. Viņas kostīmu mākslinieces un scenogrāfes rokrakstu šajā sezonā Latvijas skatītājs var novērtēt gan Jaunā Rīgas teātra, gan Latvijas Nacionālās operas izrādēs, bet jau 21. janvārī uz ekrāniem nonāk jauna latviešu spēlfilma "Pelnu sanatorija", kas ir mākslinieces otrais darbs kino (pirmā ir Annas Vidulejas režisētā "Vogelfrei" (2007))
Lielais ekrāns ir vēl viens izaicinājums Kristīnes Jurjānes radošajā biogrāfijā. Tur, līdzās darbam uz Latvijas skatuvēm, ierindojas gan pieredze Vīnes un Berlīnes teātros, gan Milānas operas namā "La Scala". Viens no pēdējiem veikumiem Latvijā ir scenogrāfija Alvja Hermaņa iestudētajai izrādei "Brodskis/Barišņikovs", savukārt pagājušā gada nogalē māksliniece saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Labākais kostīmu un grima mākslinieks" par darbu pie JRT izrādēm "Divpadsmit krēsli" un "Aspazija. Personīgi"
Režisora Dāvja Sīmaņa filmas "Pelnu sanatorija" notikumi risinās Pirmā pasaules kara iznīcībā un haosā, kuru raksturojot nereti tiek citēts britu vēsturnieka Normana Deivisa teiktais - laiks, kad pasaule bija sajukusi prātā. Mākslinieka uzdevums - vizuāliem līdzekļiem atklāt skatītājam šo laikmetu sadursmi, kad kara šausmas bradā pa "garā gadsimta" trauslajām vecas Eiropas vērtību paliekām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
