Jau pāris mēnešus neapmierinātība rūgst pašmāju tautas deju kolektīvu vidē saistībā ar gaidāmajiem Latvijas simtgades deju svētkiem. Gatavošanās lielajam notikumam jau sākusies, bet dejotāji un kolektīvu vadītāji ir neapmierināti gan ar stilizētajiem, arheoloģiskajiem tērpiem, kuru izgatavošana jāsedz vai nu no pašvaldību, vai pašu dejotāju kabatām, kā arī svētku kulminācijas – deju lieluzveduma "Māras zeme" horeogrāfiju – tā tiek salīdzināta ar olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas priekšnesumu vai pat totalitāra režīma sarīkotas parādes vingrošanu, kurā maz palicis no latviskuma un tautisko deju "zelta fonda".
Atgādinām, ka deju lieluzvedumu "Māras zeme" veidos jau pazīstams un pieredzējis horeogrāfu duets – Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, kā arī režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs, kuri arī iepriekš ar panākumiem strādājuši pie līdzīgiem iestudējumiem. Simtgades deju lieluzvedums iecerēts četrās daļās, katra no tām atspoguļos kādu Latvijas vēstures posmu.
Šobrīd neapmierinātība gan par tērpiem, gan horeogrāfiju samilzusi tik liela, ka sociālajos tīklos kolektīvi tiek aicināti svētkus boikotēt, tiek gatavota oficiāla vēstule Latvijas Nacionālajam kultūras centram, kas tikšot adresēta arī Kultūras ministrijai un Valsts prezidentam.
"Kāpēc Latvijas novadu nacionālais tērps vairs nav goda vietā, kāpēc latviešu dejas pamatsoļi ir kļuvuši sarežģīti, vai nemoderni deju horeogrāfijā, kāpēc tik nozīmīgu pasākumu Latvijas vēsturē uztic tikai vienai radošajai grupai, kāpēc ir aizmirsts latviešu deju "zelta fonds", kāpēc klusē dejotāji, kāpēc klusē kolektīvu vadītāji?" šādus jautājumus savā "Facebook" profilā uzdod kādreizējais Deju svētku virsvadītājs Donāts Doniks.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
