Francijas politika attiecībā uz Ukrainu bieži ir greiza, bet nekad – garlaicīga. Normandijas formāta (tiekoties Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem) sarunas, kurās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2014. gadā tika noslēgta Minskas vienošanās, bija Rietumu "mēs zinām vislabāk" pieeja Krievijas imperiālismam.
Taču pagājušajā mēnesī Makrons ķērās pie smagās artilērijas, paziņojot, ka Krievijas sakāve karā ir būtiska Eiropas stabilitātei un drošībai un ka Francija darīs "visu nepieciešamo, cik ilgi vien tas būs vajadzīgs". Viņš neizslēdza sauszemes spēku nosūtīšanu uz Ukrainu.
Tas guva tūlītēju atbalstu no tādām stingrās nostājas valstīm kā Lietuva, taču radīja diplomātisku šķelšanos ar Vācijas vadību, kam jāņem vērā tās iedzīvotāju neirotiskās bailes no kara. Turklāt Vācijas valdībai Makrons jau labu laiku krīt uz nerviem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
