Lietuvas aizsardzības prioritāte ir pretgaisa aizsardzības stiprināšana. To uzsver visi, sākot ar pašreizējām un beidzot ar sen pensionētām militārpersonām, kā arī politiķi un militārie analītiķi. Var rasties pamatots iespaids, ka pēdējā laikā šīs vajadzības ir vismaz daļēji apmierinātas, jo prioritātes tika pārkārtotas, papildu nauda valsts aizsardzībai piešķirta un pretgaisa aizsardzības jomā noslēgti savlaicīgi un vērienīgi iegādes līgumi. Vieni ir apmierināti, citi pauž bažas, ka ar to nepietiek, bet kas īsti mainās? Skaidrojam.
No vienas puses, aicinājumi stiprināt pretgaisa aizsardzību un tādējādi reaģēt uz Ukrainā gūtajām mācībām ir izskanējuši jau sen. Šā gada pavasarī jaunais valsts aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns neslēpa, ka vēlas vairāk pievērsties pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, tā nomainot iepriekšējos plānus papildināt Lietuvas armiju ar tanku bataljonu. Oficiāli armija pret to neiebilda, jo prioritāšu maiņa nenozīmēja spēju zaudēšanu, bet gan noderīgu kompromisu.
Netrūkst argumentu, kāpēc pretgaisa aizsardzībai būtu jābūt prioritātei. Karš Ukrainā un arī iepriekšējie konflikti ir parādījuši, ka ienaidnieks no gaisa var viegli uzbrukt visiem sauszemes spēkiem un militārajai infrastruktūrai. Neatkarīgi no tā, vai tās ir vadāmās raķetes, artilērija, raķešu sistēmas, izlūkdroni vai tā dēvētie droni pašnāvnieki, Ukraina to visu šobrīd piedzīvo, un daudzi nešaubās, ka kara gadījumā piedzīvosim arī mēs.
Kad 2022. gada februārī Ukrainai bija jāstājas pretī Krievijai tās uzsāktajā visaptverošajā iebrukumā, tās rīcībā bija ļoti plašs pretgaisa aizsardzības līdzekļu arsenāls, sākot no tāla un vidēja darbības rādiusa un beidzot ar tuva darbības rādiusa sistēmām.
Daļu no tuvas darbības sistēmām "Stinger" tieši pirms iebrukuma ukraiņiem nodeva Lietuva un Latvija. Šajos gados, neraugoties uz Rietumu atbalstu, pretgaisa aizsardzības spējas ir noplicinātas, tomēr vienlaikus ļāvušas karojošajām pusēm izdarīt savus secinājumus, pielāgoties, mainīt taktiku un parādīt, kas ir efektīvs, – kas darbojas un kas ne.
Lēmumi stiprināt Lietuvas pretgaisa aizsardzības spējas ir saistīti gan ar karadarbībā Ukrainā gūto pieredzi, gan ar gaisa telpas aizsardzības nepilnībām, kas ir zināmas jau gadu desmitiem: kara laikā ir nepieciešamas nevis simboliskas, bet reālas dažādu līmeņu pretgaisa aizsardzības spējas, to integrācija kopējā tīklā un spēja tās efektīvi izmantot.
Bet ko šie risinājumi patiesībā nozīmē, un kādi ir ar tiem saistītie termini, kas var izklausīties kā tukši modes vārdi?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
