Pulcējoties pārdesmit valstu līderiem, Krievijā notiek BRICS samits

Šis ir lielākais starptautiskais pasākums, ko diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.

Starp ietekmīgākajiem valstu līderiem, kas ieradīsies uz samitu, ir Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Pēdējā brīdi savu vizīti Krievijā atcēlis Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva, kas šobrīd vēl neskaidros apstākļos guvis galvas ievainojumu.

BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem – Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai – pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.

Tajā pašā laikā BRICS šķeļ iekšējas pretrunas, ko izsauc, piemēram, Indijas un Ķīnas savstarpējās domstarpības.

Septembrī par nolūku pievienoties BRICS paziņoja arī Turcija, kas vienlaikus ir NATO dalībvalsts.

Starp galvenajiem jautājumiem, ko paredzēts apspriest samitā, kas ilgs līdz ceturtdienai, ir Putina ideja izveidot BRICS maksājumu sistēmu, kas būtu pretsvars starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, no kuras Krievijas bankas atslēgtas kopš 2022. gada.

Paredzēts pārrunāt arī situāciju Tuvajos Austrumos.

Otrdien Putinam paredzētas divpusējas tikšanās ar Modi un Sji, kā arī ar Dienvidāfrikas un Ēģiptes līderiem, bet trešdien – ar Erdoganu un Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu.

Uz Krieviju pirmo reizi kopš 2022. gada aprīļa dodas arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Viņam tikšanās ar diktatoru paredzēta ceturtdien.

Maskavas īstenotais karš Ukrainā un tam sekojošā Krievijas izspiešana no tās visienesīgākajiem tirgiem nebeigsies ar kaut ko labu šai valstij, intervijā izteicās ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Džeimss O’Braiens.

"[Vladimirs] Putins ir pieņēmis lēmumu, viņš ir pateicis, ka vēlas, lai Krievija būtu revizionistiska vara. Tiesa, ir ļoti grūti saskatīt veidu, kā tas Krievijai varētu beigties labi, jo redzam, ka tā ir zaudējusi savus visienesīgākos tirgus," drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā sacīja O’Braiens.

Viņš norādīja, ka Rietumu valstis pārveido savas sabiedrības, līdz ar to vairumam no šiem tirgiem izstumto Krievijas kompāniju nebūs iespējas kādreiz tajos atgriezties.

"Krievija nošķiras no tirgiem, kuru daļa tā gadu desmitiem vai pat simtiem ir ļoti tiekusies būt," uzsvēra ASV valsts sekretāra vietnieks un piebilda, ka Krievijas lielākie stratēģiskie uzņēmumi, piemēram, "Gazprom", pērn cieta zaudējumus.

O’Braiens nevēlējās spekulēt par to, kad sankciju novājinātā Krievijas ekonomika varētu sākt brukt, taču norādīja, ka Krievija ir zaudējusi simtiem tūkstošus cilvēku, kuri bija vitāli svarīgi valsts nākotnei un ekonomiskajai izaugsmei.

"Ja šajā kontekstā atskatāmies piecu vai desmit gadu senā pagātnē, tad redzam, ka Putins ir mēģinājis īstenot kādu savu vīziju, upurējot Krievijas nākotni un vietu modernajā ekonomikā, kas drīzumā sola vērtīgu izaugsmi jomās, kuru sastāvdaļa Krievija vairs nebūs," norādīja ASV politiķis.

O’Braiens uzsvēra, ka vienlaikus Krievija atstāj sevi vienu pret vienu ar Ķīnu, kurā ir desmit reizes vairāk cilvēku un kurai ir daudz spēcīgāka ekonomika.

Krievijas pastāvīgos kodoldraudus O’Braiens novērtēja kā Krievijas vājuma pazīmi. Viņš norādīja, ka tas nav pieņemami ne tikai Rietumiem, bet arī Krievijas tuvākajiem sabiedrotajiem Ķīnai un Indijai. "Tu domā, ka tu kādam draudi, bet pēc tam uzzini, ka tavi paša draugi par to rauc degunus. Tātad jā, es to vērtēju kā īstu vājuma pazīmi," izteicās ASV valsts sekretāra vietnieks.

Jautāts par vilcināšanos dot Ukrainai atļauju izmantot Rietumos ražotos tālas darbības ieročus pēc saviem ieskatiem, ASV valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka par šo jautājumu rit intensīvas diskusijas, kas vēl ir tikai to sākumposmā.

"Esam apņēmušies panākt Ukrainas uzvaru. Šo vārdu nozīme mainās līdz ar izmaiņām karā. Šobrīd notiek ļoti spraigas diskusijas starp NATO, ES, ASV un Ukrainu par to, kādi ieroči kādās vietās dotu vislielāko labumu. Ukrainai ir savas ieroču sistēmas, un tā šos ieročus izmanto ar lieliskiem panākumiem. Mēs tikmēr cenšamies saprast, kas vēl varētu būt nepieciešams, un vai esam gatavi to piedāvāt. Tā šobrīd ir aktīva saruna, nekādā ziņā ne noslēgta tēma," sacīja politiķis.

O’Braiens Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iesniegtos "uzvaras plānus" raksturoja kā ļoti konstruktīvu darbu, kas palīdzēs procesam virzīties uz priekšu. "Es mudinu cilvēkus neskatīties uz to kā uz tikai vienu lēmumu, jo tas ir visaptverošs skatījums uz to, kā Ukraina turpinās darboties," norādīja ASV pārstāvis.

ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās arī uzsvēra, ka attiecības ar Latviju ASV novērtē ļoti augstu.

"Šobrīd Latvijas amatpersonas mums ir ļoti svarīgi partneri, meklējot ceļus izejai no šīs stratēģiski sarežģītās situācijas. ASV ir ārkārtīgi svarīgi, lai mums būtu partneri, kas ir gan NATO, gan Eiropas Savienības (ES) sastāvā un kuriem ar mums ir ne tikai vienotas vērtības, bet kuri arī ir gatavi mums skaidri norādīt, ja nedarām tik daudz, cik mums vajadzētu darīt. Šādas partnerības ir ārkārtīgi svarīgas, un tās turpināsies neatkarīgi no tā, kas uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās," aģentūrai LETA izteicās O'Braiens.

Pirmo reizi viņš ieradies Latvijā kā students 1985.gadā, kad kā "Intourist" tūrists Latvijā pavadījis tikai divas dienas.

"Katru reizi, kad vēlāk atgriezos deviņdesmitajos gados un arī vēlāk, mani vienmēr ļoti iespaidoja latviešu apņēmība un atjautība, attīstot savu sabiedrību. Cilvēkiem Latvijā ir jābūt lepniem par sabiedrību, ko viņi ir izveidojuši un apņēmušies padarīt aizvien labāku, kā arī padarīt aizvien spēcīgākas savas starptautiskās partnerības. Mēs šajā darbā būsim kopā ar jums," sacīja O’Braiens.