2021. gadā jauns IT speciālists no neliela Krievijas ciematiņa nonāca armijā un parakstīja līgumu uz diviem gadiem. Viņam solīja "darbu ar papīriem", bet 2022. gada martā sākās "komandējums" uz Ukrainu un nāca pavēle – "attīrīt apdzīvotu vietu". Visa viņa vienība atteicās to darīt. Tālāk – asinis, sodrēji, adrenalīns, komandieris ar nospridzinātu seju, noguruši civiliedzīvotāji, ievainojums un bēgšana. Lai nonāktu Latvijā, federālajā meklēšanā izsludinātais Krievijas pilsonis šogad maijā pārpeldēja Daugavu.
Tādējādi mums izdevās tikties ar tievu puisi rozīgi brūnā džemperī. Pēc Latvijas specdienestu veiktajām pārbaudēm Aleksandram ir atļauts brīvi pārvietoties un strādāt, kamēr viņš gaida lēmumu par bēgļa statusu. Taču Aleksandrs visvairāk raizējas nevis par savu drošību, bet gan par iespēju izglābt mammu un mazo brāli.
"Mans automāts (Aleksandrs no galvas nosauc deviņu ciparu skaitli) visu to laiku, kuru es pavadīju Ukrainā, neizšāva ne reizi. Tā arī palika iesmērēts ar ieroču rūpnīcas eļļu," viņš stāsta un pasniedz zaļu mapi ar dokumentiem.
Aleksandram vēl nav 30 gadu. Viņš ir no Krievijas ciemata, kas atrodas netālu no lielas pilsētas. Kopš bērnības viņa galvenais logs uz pasauli bija internets – sociālais tīkls "VKontakte", "YouTube". Filmas par hakeriem viņu iedvesmoja veidot nākotni IT nozarē. Skolā viņš mācījies labi – bez problēmām iestājās universitātē un to pabeidza lielā Krievijas pilsētā.
Karš. De iure es biju noformēts kaujas vienībā, bet de facto līdz 2022. gadam biju "neaizskarams". Iespējams, augstākā līmeņa virsnieki zināja kaut ko par gaidāmo karu, taču zemākajos līmeņos nebija nekādu norāžu, ka kaut kas tiek gatavots...
2022. gada 24. februārī "Telegram" kanāli uzsprāga: Putina paziņojums, pirmie video ar lidojošām raķetēm... Bet komandieris mūs mierināja – mums esot citi uzdevumi. Uzdevumi mainījās marta vidū, kad situācija sāka iziet ārpus kontroles. Tika izsludināta kaujas trauksme – visiem jāierodas pilnā ekipējumā. Tie, kas negrib, pa taisno var doties uz militāro policiju, lai parakstītu atteikumu no kaujas pavēles izpildes bruņota konflikta apstākļos. Par to solīja astoņus gadus cietumā.
Es mūsu vienībai formēju komandējumus: norādījums – "speciālo un kaujas uzdevumu izpildei", galamērķa un atgriešanās datuma lauki bija tukši. Mēģināju glābt kolēģus, kuri tobrīd izgāja sešu mēnešu novērtēšanas procedūru. Rakstīju sliktus vērtējumus, par neatbilstību amatam, un izdevās atbrīvot kādus piecpadsmit cilvēkus. Pats novērtēšanas procesam biju gājis cauri agrāk, un, tā kā biju iesaukts uz līguma pamata, nebija iespējams beigt dienestu. Tāpēc nācās doties.
Ukraina. Marta beigās iebraucām Ukrainā. Paņēmu no kāda biedra mobilo tālruni un "Wi-Fi" tīklā piezvanīju mammai, lai viņa neuztraucas. Tajā brīdī nebiju apguvis pilnīgi neko – pat nebiju metis nevienu mācību granātu. Visa mana kaujas apmācība bija – izdrukāt pavēli un nogādāt to parakstam.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!