Pirms trīsdesmit pieciem gadiem krita Berlīnes mūris un Vācija uzsāka atkalapvienošanās ceļu. Šobrīd valstī ir krīze. Tikai dažas dienas pirms šīs zīmīgās gadadienas izjuka valdošā "luksofora" koalīcija. Ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta. Austrumvācijā pieaug atbalsts radikālajām partijām – labējai "AfD" un kreiso ekstrēmistu partijai "Zāras Vāgenknehtas savienība". Par to, kā Vācijas apvienošanās atbalsojas pašreizējos notikumos valstī un visā Eiropā, "Delfi" stāsta vācu politologs Aleksejs Jusupovs, ar Sociāldemokrātisko partiju saistītā Vācijas Frīdriha Eberta fonda Krievijas programmas vadītājs.
Ar kādu bagāžu Vācija nonākusi līdz apvienošanās 35. gadadienai?
Austrumvācija, protams, ir lielisks piemērs tam, ka ar galīgo secinājumu izdarīšanu nevar steigties. Attiecībā uz Vācijas apvienošanos tas notika vairākas reizes. No vienas puses, šķita, ka tas ir Vācijas vēstures gals, 20. gadsimta laimīgās beigas, un Helmuts Kols cerēja, ka šis jautājums vēl viņa laikā zaudēs savu aktualitāti – austrumvācieši integrēsies, Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) politiķi un partijas kā marksisma un ļeņinisma paliekas izgaisīs pagātnē.
Tie ir viņa paša vārdi, kas izskanēja intervijās pēc Vācijas apvienošanās. Kolam šķita, ka, apvienojot valsti, viņš ir izdarījis jebkura vācu kanclera kopš 19. gadsimta sākuma svarīgāko pienākumu, ka tās ir laimīgās beigas, vēsturisks kompromiss.
Taču šobrīd Vācijas politiskajā ainā nozīmīga loma atkal ir Oskaram Lafontēnam, toreizējam Kola oponentam, bijušajam sociāldemokrātam un Zāras Vāgenknehtas – populistiskās kreisās partijas līderes – vīram.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
