Krievijas "ēnu flotē" ietilpstošais Panamas tankkuģis ap Ziemassvētkiem ar savu enkuru pārrāva elektroenerģijas kabeli un trīs telekomunikāciju kabeļus starp Igauniju un Somiju. Tā bija jau trešā diversija pret Baltijas valstu zemūdens infrastruktūru. Skaidrojam, vai tās ir iespējams apturēt, kādi rīki ir NATO un Baltijas jūras reģiona valstu rīcībā un vai vispār ir iespējams padarīt Baltijas jūras ūdeņus drošus, ja tik liels spēlētājs kā Krievija ir gatavs turpināt bojāt kabeļus un cauruļvadus?
Tankkuģi plānoja vilkt caur visiem Dānijas šaurumiem uz Skāgenas ostu Dānijas ziemeļos. Tomēr uz kuģa ir Krievijas nafta, un tam nepieciešama īpaša atļauja. Dānijas varas iestādes to vēl nav devušas. Šī paša iemesla dēļ kuģi nevar uzņemt arī Vācijas ostas. Ja laikapstākļi pasliktināsies un velkoņiem neizdosies saglabāt kontroli pār kuģi, situācija var kļūt neprognozējama.
10. janvārī Vācijas aizsardzības ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka Krievijas "ēnu flotes" sarūsējušie tankkuģi apdraud Eiropas drošību. Šis apdraudējums nav tikai ekoloģisks, bet tieši ekoloģija var kļūt par vienu no iemesliem, kādēļ Baltijas jūru šādu kuģu navigācijai varētu slēgt.
"Delfi" intervēja Norvēģijas militāro analītiķi, kapteini Jensu Kristofersenu, Igaunijas Starptautiskās aizsardzības un drošības centra aizsardzības un stratēģisko pētījumu programmas vadītāju Toni Lourensu un Dienviddānijas Universitātes tiesību profesori Kristīni Sīgu par to, kā padarīt Baltijas jūru atkal drošu, apturēt zemūdens diversijas un nepieļaut ekoloģiskas katastrofas rašanos.
Atslēgšanās no Krievijas aizkavēta
"Krievija un Ķīna cenšas paplašināt
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!