Baltijas valstu pārstāvji jaunajā Eiropas Savienības (Urzulas fon der Leienas vadītajā) komisāru kolēģijā, kas darbu uzsāka pagājušā gada 1. decembrī, ieņem ļoti ietekmīgus amatus. Te pat īpaši izceļas mūsu kaimiņi – lietuvieša Andrjus Kubiļus aizsardzības un kosmosa komisāra krēsls un vēl jo vairāk Kajas Kallasas ieņemtais ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos postenis komentārus neprasa. Izdevums "Politico" Baltijas valstis pat nodēvējis par lielākajām ieguvējām šajā amatu sadalē. Vai līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā Baltijas valstu politiskā nozīme starptautiskajā arēnā patiešām ir pieaugusi? Un kā šīs pārmaiņas izmanto pašā Austrumeiropā?
Šādā skatījumā Austrumeiropa tika uzlūkota kā "svešā" Eiropa – Eiropas ekonomiskās un politiskās hierarhijas apakšējais slānis. Termins ne tikai līdzēja akadēmiķiem izskaidrot veidus, kā Austrumeiropa, tostarp Baltijas valstis, un tās politiskie pārstāvji kopš Aukstā kara beigām tika uzlūkoti ar aizspriedumiem. "Eiro-orientālisms" arī ļoti praktiski un uzskatāmi skaidro, kāpēc netika laikus novērsts Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Neieklausīšanās vēsturiskās niansēs, ģeopolitisko bažu norakstīšana kā "paranoja" vai "rusofobija" ir "eiro-orientālisma" pamatos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!